Erlenmeijera kolba

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dažāda izmēra Erlenmeijera kolbas

Erlenmeijera kolba jeb koniskā kolba ir konusveidīga kolba, ko izmanto tāpat kā apaļo stāvkolbu, bet no tās ir ērtāk savākt nogulsnes.[1] Erlenmeijera kolbai ir plakans dibens, konisks korpuss un cilindrisks kakliņš. Trauks nosaukts vācu ķīmiķa Emīla Erlenmeijera vārdā, kurš 1861. gadā ieviesa šo kolbu laboratoriju praksē.

Koniskajām kolbām bieži ir iedaļas aptuvenai ielietā šķidruma tilpuma noteikšanai, kā arī īpašs kodināta stikla vai rupjas emaljas laukumiņš, uz kura var rakstīt ar zīmuli. Kolbas kaklam ir viegli noapaļotas malas, lai to būtu ērtāk aizvērt ar gumijas vai plastmasas aizbāzni. Ir arī koniskās kolbas ar šlifa kakliem, kuras izmanto hermētiskās sintēzes iekārtās. Kolbas koniskā forma ļauj viegli samaisīt tās saturu kā kratot ar roku, tā arī, izmantojot speciālus kolbu kratītājus vai magnētiskos maisītājus. Kolbas šaurais kakls pasargā šķidrumu no izšļakstīšanās, turklāt šķidrums no tās iztvaiko lēnāk, nekā no vārglāzes. Šī kolba arī daudz grūtāk apgāžas, nekā citu veidu kolbas.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādas koniskās kolbas

Erlenmeijera kolbas plaši izmanto vienkāršai titrēšanai, izmantojot pH indikatorus. Koniskās kolbas no karstumizturīga stikla var lietot šķidrumu karsēšanai. Ja kolbas jākarsē eļļas vai ūdens vannā, to uzpeldēšanu novērš, lietojot C-veidīgus metāla atsvarus, ko uzliek uz kakliņa.

Koniskās kolbas lieto arī mikrobioloģijā tīrkultūru audzēšanai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valdis Drinks. 456 eksperimenti ķīmijā. Rīga : Zvaigzne ABC, 1995, 13. lpp. ISBN 978-9984-560-83-0