Mikrobioloģija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Mikrobioloģija (grieķu: μικρος (mikros) — 'mazs', latīņu: bios — 'dzīve' un grieķu: λογία (logia) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas apraksta un pēta mikroorganismus un to izmantošanas iespējas. Galvenie mikrobioloģijas pētījumu objekti ir baktērijas, raugi un pelējuma sēnes, kā arī vīrusus. Mikrobioloģijas pētījumos ļoti svarīgi ir eksperimenti, sterilitāte un tīrkultūra. Mikrobioloģija cieši savijas ar ģenētiku, bioķīmiju un ekoloģiju.

Apakšnozares[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikrobioloģija sīkāk tiek dalīta vairākās apakšnozarēs. Tādas apakšnozares ir vispārīgā, rūpnieciskā, pārtikas, lauksaimniecības, ģeoloģijas, vides, veterinārā un medicīnas mikrobioloģija.[1]

Ļoti plašs pētījumu lauks izveidojies pārtikas mikrobioloģijā. Tajā tiek meklēti veidi, kā mikroorganismus efektīvāk izmantot pārtikas rūpniecībā. Mikroorganismus plaši izmanto mīklas raudzēšanā, skābo piena produktu ražošanā, alus un vīna gatavošanas procesā.

Vides mikrobioloģijā tiek meklēt risinājumi, ar kuru palīdzību, izmantojot mikroorganismus, varētu samazināt piesārņojumu vai novērst to pavisam. Īpašs uzsvars tiek likts uz ūdens piesārņojumu. Daļa no vides mikrobiologiem nodarbojas tikai ar vides piesārņojuma kontroli, tas ir, viņi ziņo, ja noteiktā vieta piesārņojums pārsniedz normas.

Mikrobioloģiju apakšnozarēs var dalīt arī pēc pētāmo objektu veida, piemēram, baktērijas pēta bakterioloģijā, vīrusus pēta virusoloģijā, sēnes pēta mikoloģijā, parazītus pēta parazitoloģijā un tā tālāk. Galvenais nosacījums, lai tie būtu mikroorganismi.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Mikrobioloģija» (latviešu). Populārā medicīnas enciklopēdija (neslimo.lv). Skatīts: 2018. gada 31. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]