Ernests Šneiders
|
Ernests Šneiders (1892—1948) bija skolotājs un novadpētnieks Pāvilostā.
Dzīves gājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā pasaules kara laikā dienēja cariskās impērijas bruņotajos spēkos. 1914. gadā iebrūk Austrumprūsijā, bet ātri nokļūst ielenkumā un četrus gadus pavada kā karagūsteknis Francijā un Vācijā, kur apgūst vācu valodu.
1922. gadā pirmais atvērtās Pāvilostas pamatskolas pārzinis, strādājis tur līdz 1948. gadam. Skolā veidoja muzeju, rakstīja skolas hroniku, Pāvilostas un Sakas novada vēsturi. Kopā ar saviem skolēniem kāpās stādīja kokus un krūmus, lai cīnītos pret eroziju.
Padomju vara 1945. gada 15. maijā viņu kopā ar 20 citiem pāvilostniekiem nosūtīja spaidu darbos uz Karēliju, kur viņš strādāja pie Baltās—Baltijas jūras kanāla atjaunošanas. Pēc gada atgriezies un turpināja strādāt kā skolotājs. 1948. gadā atbrīvots no darba ideoloģisku iemeslu dēļ.[1]
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apriķu pagasta skolā beidzis pamatskolu. 1910. gadā beidzis Aizputes apriņķa skolu. 1911. gadā Liepājas Nikolaja ģimnāzijā ieguvis pirmmācības skolu skolotāja tiesības.[2] 1920. gadā eksterna eksāmenus kārtojot ieguvis skolotāja tiesības.
Pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1929. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viņa vārdā nosaukts laukums Pāvilostā. 1992. gadā tur uzstāda piemiņas akmeni.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Tā par savējiem var uzrakstīt tikai savējie». www.vestnesis.lv (latviešu). 1999-12-09. Skatīts: 2024-07-03.
- ↑ Laikmets un personība: rakstu krājums 8. Raka. 2006. ISBN 9984-15-813-6.
- ↑ «Ernesta Šneidera laukums - Apskates objekti - Piedzīvojumi, ekskursijas, pārgājieni». www.dienvidkurzeme.travel (latviešu). Skatīts: 2024-07-01.