Liepājas Nikolaja ģimnāzija

Liepājas Nikolaja ģimnāzija (vācu: Libausches Nicolai-Gymnasium, krievu: Либавская Николаевская гимназия) bija otrā vecākā Kurzemes guberņas ģimnāzija pēc Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas, kas Liepājā darbojās no 1885. līdz 1915. gadam, kad Pirmā pasaules kara sākumā to evakuēja uz Petrogradu.

Nikolaja ģimnāzijas ēkā 1920. gadā darbību uzsāka Valsts Liepājas tehnikums, kas bija otrā vidējā tehniskā skola Latvijā.

Ģimnāzijas ēka

Ēku Vilhelmīnes ielā 4 (tagad K. Valdemāra ielā) tā laika Liepājas pilsētas arhitekts Pauls Makss Berči 1873. gadā projektēja kā mācību iestādi. Ēka izvietota atstatus no ielas apbūves līnijas, veidojot reprezentatīvu ieeju ar granīta kolonnu portiku. Fasāde risināta sarkanajā ķieģelī ar bagātīgi rustētu apmetumu un metāla dekoratīvajiem elementiem.^[1]

Vēsture

1788. gadā uzcēla jaunu Liepājas pilsētas skolas namu. 1806. gadā pilsētas skolu pārveidoja par apriņķa skolu, kurā mācījās Krišjānis Valdemārs un Kronvaldu Atis. Apriņķa skolu 1866. gadā pārveidoja par Nikolaja ģimnāziju.

Ekonomikas recesijas dēļ jaunas ģimnāzijas ēkas celtniecības uzsākšana no 1873. gada aizkavējās līdz 1882. gadam, kad naudu būves uzsākšanai ieguva, likvidējot Liepājas Ugunsdzēsības biedrību un tās 100 000 rubļu pamatkapitālu pārvēršot par ģimnāzijas celšanas fondu. 1883. gada 24. maijā svinīgi ielika ēkas pamatakmeni, bet jaunceltni iesvētīja 1885. gada 12. janvārī.^[2] Pirmais ģimnāzijas direktors bija Alberts Volgemūts. Tā kā Baltijas pārkrievošanas dēļ ģimnāzijā nemācīja latviešu valodu, tad 1888. gada pavasarī desmit latviešu skolnieki iesniedza skolas direktoram lūgumrakstu, lai viņš atļautu reizi nedēļā sapulcēties, lai mēs varētu viens otru atbalstīt latviešu valodas studijās.^[3]

1907. gada 31. martā nodibināja Liepājas pilsētas Nikolaja vīriešu ģimnāzijas trūcīgo skolēnu pabalstīšanas biedrību.

Slaveni absolventi

Jānis Jansons (Janis Jansons-Brauns, 1872-1917), latviešu sociāldemokrāts, literatūrkritiķis un publicists,
Pauls Kalniņš (1872-1945), latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs un Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītājs (1944–1945),
Gabriels Narutovičs (Gabriel Narutowicz, 1865-1922), Polijas ārlietu ministrs un pirmais valsts prezidents (1922),
Emīls Skubiķis, (1875—1943), Tautas padomes loceklis un Satversmes sapulces deputāts,
Aleksandrs Stulginskis (Aleksandras Stulginskis, 1885-1969), Lietuvas Republikas prezidents (1922–1926),
Isajs Šurs (Issai Schur, 1875-1941), ebreju izcelsmes vācu matemātiķis,
Raimonds Bebris (1891—1940), pulkvedis, dzejnieks
Kārlis Reinholds Kupfers (1892-1935), botāniķis, tēlotājas ģeometrijas profesors RPI.

Atsauces

↑ «www.kulturaskarte.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2012. gada 18. augustā.
↑ «Liepājas Valsts tehnikuma mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 18. augustā.
↑ JAUNSTRĀVNIEKI SAVOS PUIKAS GADOS Arhivēts 2015. gada 20. septembrī, Wayback Machine vietnē. Arturs Baumanis, Jaunā Gaita nr. 86., 1971.

Šis ar Liepāju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «www.kulturaskarte.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2012. gada 18. augustā.

[2] «Liepājas Valsts tehnikuma mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 18. augustā.

[3] JAUNSTRĀVNIEKI SAVOS PUIKAS GADOS Arhivēts 2015. gada 20. septembrī, Wayback Machine vietnē. Arturs Baumanis, Jaunā Gaita nr. 86., 1971.

[1]

[2]

[3]