Fēlinga šķīdums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fēlinga reakcija — pa kreisi negatīva, pa labi pozitīva (parauga sastāvā ir bijuši ogļhidrāti)

Fēlinga šķīdums ir reaģents, ko izmanto ogļhidrātu un ketonu funkcionālo grupu noteikšanai šķīdumā. Metodi 1849. gadā izstrādāja vācu ķīmiķis Hermanis Fēlings.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fēlinga reaģenta darbīgās sastāvdaļas bistartratokuprāta(II) anjona [Cu(C4H4O6)2]4− bumbiņu un stienīšu modelis

Fēlinga šķīdumu iegūst, vienādās attiecībās salejot kopā Fēlinga šķīdumu I un Fēlinga šķīdumu II. Fēlinga šķīdums I ir vara (II) sulfāta šķīdums, bet Fēlinga šķīdums II ir kālija nātrija tartrāta un stipra sārma (parasti nātrija hidroksīda) maisījums šķīdumā. Abus šos šķīdumus salejot kopā, Cu2+ joni saistās ar tartrāta joniem, veidojot komplekso bistartratokuprāta(II)4− jonu.

Fehling orz.svg

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karbonilgrupas saturošu vielu noteikšanai izmanto svaigi pagatavotu Fēlinga reaģentu. Sildot kopā ar analizējamo paraugu, rodas oranžsarkanas nogulsnes — vara (I) oksīds. Šo reakciju, ko sauc arī par Fēlinga reakciju, lieto reducējošo cukuru noteikšanai pārtikas produktos.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]