FK Lokomotiv Maskava

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par futbola komandu Maskavā. Par citām jēdziena Lokomotiv nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Lokomotiv
Lokomotiv logo.gif
Nosaukums Футбо́льный клуб "Локомоти́в" Москва́
Iesauka Красно-зелёные (sarkani-zaļie)
Железнодорожники (dzelzceļnieki)
Pilsēta Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija
Līga Krievijas Premjerlīga
2015.—2016. 6. vieta
Dibināts 1923. gada 12. augustā 
Stadions Lokomotiv

(ietilpība: 28 800)

Prezidents Valsts karogs: Krievija Olga Smorodska
Galvenais treneris Valsts karogs: Tadžikistāna Igors Čerevčenko
Mediji Oficiālā vietne
Mājas krāsas
Izbraukuma krāsas
Rezerves krāsas

Maskavas "Lokomotiv" (krievu: Футбольный клуб "Локомотив" Москва) ir Krievijas futbola klubs no Maskavas, kas dibināts 1923. gadā. Pašlaik spēlē Krievijas Premjerlīgā, mājas spēles aizvada stadionā Lokomotiv, kurā ir 28 800 statītāju vietu.[1] Tas ir divkārtējs Krievijas čempions un seškārtējs Krievijas kausa ieguvējs. Padomju gados Lokomotiv divas reizes uzvarēja PSRS kausa izcīņā. Divas reizes komanda ir spēlējusi UEFA Kausu ieguvēju kausa pusfinālā.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1922-1991[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kluba pirmsākumi saistīti ar komandām Kazanka un KOR (Klubs par godu Oktobra Revolūcijai), kas parādījās 1922. gadā, bet par oficiālo dibināšanas gadu uzskata 1923. gadu. Savu pašreizējo nosaukumu «Lokomotiv» ieguva 1936. gadā. Tajā pašā gadā komanda ieguva arī pirmo trofeju, izcīnot PSRS kausu. 1950.—o gadu otrajā pusē «Lokomotiv» bija spēcīgākais komandas sastāvs kluba padomju laiku vēsturē. «Lokomotiv» uzbrucējs Valentīns Babukins PSRS izlases sastāvā ieguva pirmo Eiropas Nāciju kausu kā pamatsastāva rezultatīvākais spēlētājs. Sešdesmitajos gados kluba rezultāti pasliktinājās, jo mainijās futbolistu paaudze un notika labāko spēlētāju pārejas uz spēcīgākiem klubiem.

No 1970. līdz 1980. gadam klubā sāka spēlēt daudzi talantīgi futbolisti, vēlāk kļūdami par talantīgiem treneriem tādi kā Jurijs Sjomins, Valērijs Gazajevs, Givi Nodija, Valērijs Petrakovs un citi.

Stājoties trenera amatā Jurijam Sjominam 1986. gadā, «Lokomotiv» rezultāti strauji uzlabojās — pēc 7 nospēlētiem gadiem Pirmajā līgā 1988. gadā futbola klubs atgriezās PSRS augstākajā līgā, bet 1990. gadā tika līdz PSRS kausa finālam, kur zaudēja tā laika spēcīgākajai komandai — Kijevas "Dinamo".

1992-2008[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1992. līdz 2006. gadam kluba prezidents bija Valērijs Filatovs, bet galvenā trenera amatā atgriezās Jurijs Sjomins, kurš vadīja komandu līdz 2005. gadam, kad kļuva par Krievijas izlases galveno treneri. Viņa ilggadējs palīgs bija Vladimirs Eštrekovs. Pirmo Krievijas čempionu titulu komanda izcīnija 2002. gadā kad «zelta mačā» «Lokomotiv» uzvarēja Maskavas "CSKA". Tanī pašā laikā tika atklāts ultramoderns stadions «Lokomotiv». 2004. gadā «Lokomotiv» atkārtoti kļuva par Krievijas čempioniem. 1998. un 1999. gadā komanda divreiz tika līdz UEFA Kausu ieguvēju kausa pusfinālam. Otrajā reizē «Lokomotiv» zaudēja Romas "Lazio" izbraukuma vārtu likuma dēļ.

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Стадион «Локомотив»» (krievu). fclm.ru. Skatīts: 2016. gada 10. februārī.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Достижения» (krievu). fclm.ru. Skatīts: 2016. gada 10. februārī.
  3. «Russia - List of Champions». RSSSF. Skatīts: 2016. gada 10. februārī.
  4. 4,0 4,1 «Russia - Cup Finals». RSSSF. Skatīts: 2016. gada 10. februārī.
  5. «USSR (Soviet Union) - List of Cup Finals». RSSSF. Skatīts: 2016. gada 10. februārī.
  6. «Commonwealth (of Independent States) Cup». RSSSF. Skatīts: 2016. gada 10. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]