Pāriet uz saturu

FV101 Scorpion

Vikipēdijas lapa
Scorpion Briseles Armijas muzejā

Scorpion Briseles Armijas muzejā

FV101 Scorpion
Galvenie tehniskie parametri
Apkalpe 3
Garums 4,9 m
Platums 2,235 m
Augstums 2,102 m
Masa 8,073 t
Bruņas un bruņojums
Bruņas
Pamatbruņojums 76 mm lielgabals L23A1
Sekundārais bruņojums koaksiālais 7,62 mm lozmetējs L43A1
Mobilitāte
Dzinējs dīzeļdzinējs Cummins BTA 5,9 l (sākotnēji Jaguar 4,2 l benzīndzinējs)
190 zs (140 kW)
Ātrums uz ceļa līdz 80,5 km/h, pa ūdeni līdz 6,4 km/h
Jauda/masa 23,54 zs/t
Maks. attālums 644 km

FV101 Scorpion ir Apvienotās Karalistes vieglais tanks, Combat Vehicle Reconnaissance (Tracked) jeb CVR(T) saimes elements. Tā pilns nosaukums ir Combat Vehicle Reconnaissance (Tracked) Fire Support (Scorpion) ("Izlūkošanas kaujas mašīnas (ar kāpurķēdēm) uguns atbalsts (Skorpions)"). Tanku ražoja Alvis Vickers; izgatavoti vairāk nekā 3000 eksemplāri. Britu armijā to nodeva bruņojumā 1973. gadā, kur tas kalpoja līdz 1994. gadam. Vairākās valstīs to izmanto joprojām. Tas ir viens no ātrākajiem tankiem pasaulē.[1]

1960. gados britu armija mainīja militāro doktrīnu. Pēc tās pastāvīgie garnizoni dažādās pasaules malās tiktu nomainīti ar Lielbritānijā izvietotām ātras reaģēšanas vienībām, kuras īsā laikā ar aviāciju spētu nokļūt "karstajā punktā". Tam bija nepieciešama viegla bruņota mašīna, kas varētu ļoti ātri pārvietoties, veikt izlūkošanas uzdevumus, lai būtu pietiekams uguns atbalsts kājniekiem, un to varētu viegli transportēt ar lidmašīnu. Pēc vairāku eksperimentālu modeļu izbrāķēšanas tika nolemts izveidot uz vienas kāpurķēžu šasijas Combat Vehicle Reconnaissance (Tracked) — CVR(T) bāzētas dažādu uzdevumu mašīnas (vieglais tanks, raķešu palaišanas iekārta, bruņutransportieris, sanitārā mašīna, štāba mašīna, remonta un evakuācijas mašīna). Nosaukums Scorpion tika dots pēc tanka izskata, tornim atrodoties aizmugurē, kas atgādina skorpiona asti.

Lai panāktu mašīnas vieglumu, tā bruņas izgatavotas no alumīnija-cinka-magnija sakausējuma. Bruņmašīnai bija vajadzīgs jaudīgs, relatīvi neliels dzinējs. Par tādu tika izvēlēts luksus mašīnas Jaguar (modelis J.60) karburatora benzīndzinējs ar jaudu 192 ZS. Tankam motors tika modificēts, lai tas varētu darboties ar armijas benzīnu. Vēlāk tika izmantoti citi dzinēji, tai skaitā dīzeļdzinēji, kas ir ekonomiskāki. Motoru izvietoja mašīnas priekšgalā, dzesēšanas radiatoru virs tā, bet degvielas tvertne atradās tanka aizmugurē.