Aviācija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Aviācija ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots lidaparāts, cilvēks, organizācijas un kompānijas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Moderno laiku aviācija sākās ar pirmo cilvēka lidojumu 1783. gada 21. novembrī. To veica brāļi Mongolfjē, kas lidoja ar karstā gaisa balonu. Šis lidaparāts nebija praktisks, jo spēja lidot tikai pa vējam. Neilgi pēc tam cilvēki nonāca pie secinājuma, ka arī dirižabļiem var izmantot šāda veida balonus. Žans Pjērs Blanšārs bija pirmais cilvēks, kurš vadīja dirižabli. 1785. gadā viņš pārlidoja pār Lamanšam. 1799. gadā sers Džordžs Kailijs izveidoja konceptu modernai lidmašīnai, kurā bija iekļautas atsevišķas sistēmas, kas nodrošināja tās pacelšanos, virzīšanos uz priekšu un nosēšanos. Pirmo dirižabļu attīstītāji izmantoja mehānisko virzītājspēku, stingru karkasu, kā arī strādāja pie lidaparātu ātruma un manevrētspējas attīstīšanas.

Nwa a330-300 n805nw arp.jpg

Lai gan ir vairākas teorijas par to, kurš veicis pirmo lidojumu ar lidaparātu, kas smagāks par gaisu, pieņemts uzskatīt, ka tie bija brāļi Raiti 1903. gada 17. decembrī, kuri uzveica laika gaitā izveidojušos problēmu - kā lidojuma laikā lidaparātu vadīt.[1] Viņi arī bija pirmie, kuru lidaparātam bija mehāniska piedziņa. Tikai dekādi vēlāk, 1. Pasaules kara laikā, šāda tipa lidmašīnas izmantoja izlūkošanai un pat uzbrukumiem kājniekiem.

Kad lidaparāti kļuva lielāki un drošāki, tie sāka transportēt cilvēkus un kravu. Pirmo kravas pārvadājumu lielā distancē veica vācu firmas "Zeppelin" ražotais dirižablis. Veiksmīgākais "Zeppelin" ražojums bija "Graf Zeppelin", kas kopumā nolidojis vairāk nekā miljonu jūdžu, ieskaitot lidojumu apkārt pasaulei 1929. gada augustā. Taču dirižabļu pārākums pār lidmašīnām ilgi neturpinājās. Dirižabļu "zelta ēra" beidzās līdz ar "Hindenburg" aizdegšanos 1937. gada 6. maijā. Katastrofas laikā gāja bojā 36 cilvēki.

Norvēģijas militārie spēki ar helikopteru Bell 412.
Piemiņas zīme par godu pirmajam cilvēka lidojumam Latvijā

Laika posmā no 1920. gada līdz 1930. gadam aviācijā bija vērojams progress. Šajā laikā radās pirmais aviolaineris, kas spēja nodrošināt regulāru pasažieru pārvadāšanu - Douglas DC-3. 2. Pasaules karš aviācijai nesa vairākas inovācijas, piemēram, tika izgudrota lidmašīna ar reaktīvo dzinēju. Pēc kara, īpaši ASV, sākās civilās aviācijas "bums". Piecdesmito gadu laikā tika radīts Boeing 707, kas bija visplašāk izmantotais lidaparāts komercindustrijā, jo bija ekonomiskāks nekā citi tā laika ražojumi.

2004. gada 21. jūnijā uzņēmums "SpaceShipOne" kļuva par pirmo kompāniju, kas piedāvāja lidojumus ārpus Zemes atmosfēras. Aizvien populārākas mūsdienās kļūst lidmašīnas, kas darbināmas ar alternatīvajiem resursiem - etanolu, elektrību, Saules enerģiju.

Civilā aviācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Civilā aviācija ir lidaparātu izmantošana nemilitārām vajadzībām. Pasaulē ir pieci lieli civilās aviācijas lidmašīnu būves uzņēmumi:

Boeing, Airbus un Tupolev galvenokārt ražo lielus reaktīvos aviolainerus, bet Embrarer un Bombardier fokusējas uz reģionālo pārvadājumu lidmašīnām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]