Farmakovigilance

Vikipēdijas lapa

Farmakovigilance (no grieķu: φάρμακον, pharmakon — 'zāles' un latīņu: vigilare — 'būt modram, uzraudzīt') ir farmakoloģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar zāļu lietošanas drošības uzraudzīšanu, vācot un apstrādājot informāciju par zāļu blaknēm, lai novērstu iespējamo kaitējumu cilvēka veselībai. Informācija par zāļu, uztura bagātinātāju, bioloģisku un tradicionāli lietotu līdzekļu blaknēm tiek iegūta gan no veselības aprūpes speciālistiem, gan pacientiem.

Farmakovigilances mērķi:

  • iegūt jaunu informāciju par zāļu lietošanas risku;
  • novērst iespējamo kaitējumu pacientu veselībai.

Pasaules veselības organizācija ir izveidojusi Starptautisko zāļu uzraudzības programmu, kurā darbojas vairāk kā 90 PVO dalībvalstis un ar kuras palīdzību ziņojumi par zāļu blaknēm tiek apkopoti Upsālas Monitoringa centrā Zviedrijā. Latvijā farmakovigilances uzdevumus risina Zāļu valsts aģentūra.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Indulis Purviņš, Santa Purviņa. Praktiskā farmakoloģija (3. izd.). Rīga : Zāļu infocentrs, 2002. 794. lpp. ISBN 9984193313.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]