Filips II (Maķedonija)

Vikipēdijas lapa
Maķedonijas Filipa II profils uz monētas
Filipa šķirsts Verginas valdnieku kapenēs.

Filips II (grieķu: Φίλιππος; 382-336 p.m.ē.) bija Maķedonijas valdnieks, Aleksandra Lielā tēvs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 382. gadā p.m.ē. Maķedonijas ķēniņa Amintas III (Αμύντας Γ΄) ģimenē. Filipa II laikā sākās strauja valsts saimnieciska un militāra attīstība, lielā mērā pateicoties dažādiem jaunievedumiem un labi organizētai valsts pārvaldei. Ievērojams ar to, ka reorganizēja karaspēku, ieviešot falangu, kas konkrētajā laika posmā bija efektīvākā kājnieku kaujas taktika.

Maķedonija 20 gadu ilgos karos attīstīja ne tikai augstu militāru prasmi, bet arī politisku izveicību. Lai nostiprinātu savu varu, Filips II lietoja visdažādākos līdzekļus: aneksiju, precības, korupciju, kukuļošanu, sabotāžu. Ar šīm metodēm citu pēc cita Filips neitralizēja galvenos pretiniekus un ieguva sabiedrotos. Pēc viņa iniciatīvas 338. gadā p.m.ē. tika sasaukta helēņu valstu pārstāvju kopsapulce, kas, pakļaujoties Maķedonijas militārajam potenciālam un pieaugušai politiskai ietekmei, atzina to par vadošo valsti, bet Filipu II par visu polisu karaspēku virspavēlnieku. To veicināja arī saasinājušās politiskās un sociālās problēmas Balkānu pussalā.

337. gadā p.m.ē. helēņu valstu pārstāvju kopsapulce pieteica karu Ahemenīdu impērijai. 336. gadā p.m.ē., esot pašā varas zenītā, Filipu II nogalināja atentātā, kura rīkotāja bija viņa laulātā draudzene, Epīras princese Olimpija. Viņu apglabāja Verginas valdnieku kapenēs, kas neskārtas saglabājušās līdz mūsdienām.

Filipa II troni mantoja viņa dēls Aleksandrs Lielais, kuram tobrīd bija 20 gadu. Aleksandru varēja uzskatīt par jau pieredzējušu karavadoni — gan tēva uzraudzībā, gan patstāvīgi viņš jau bija piedalījies daudzās kaujās, sekmīgi apguvis stratēģiju.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]