Informācijas burbulis
Informācijas burbulis jeb filtra burbulis (angļu: filter bubble) ir situācija, kurā cilvēks informācijas vidē galvenokārt sastopas ar saturu, kas atbilst viņa iepriekšējām interesēm, uzskatiem un uzvedībai, bet informācija, kas tiem ir pretrunā, tiek parādīta retāk. Jēdziens visbiežāk tiek lietots saistībā ar internetu, sociālajiem medijiem, meklētājprogrammām un personalizēta satura rekomendāciju sistēmām.
Informācijas burbulis var veidoties gan cilvēka paša izvēles, gan automātiskas satura personalizācijas dēļ. Tiešsaistes platformas var izmantot informāciju par lietotāja iepriekšējo uzvedību — skatīto saturu, meklējumiem, atrašanās vietu, klikšķiem un mijiedarbību ar publikācijām —, lai paredzētu, kāds saturs viņu varētu interesēt.
Jēdziena izcelsme
[labot | labot pirmkodu]Terminu filtra burbulis (filter bubble) popularizēja amerikāņu interneta aktīvists un uzņēmējs Īlajs Parizers (Eli Pariser). Viņš šo parādību plaši aprakstīja 2011. gadā publicētajā grāmatā The Filter Bubble: What the Internet Is Hiding from You.
Parizers norādīja, ka interneta personalizācija var radīt situāciju, kurā divi cilvēki, izmantojot vienu un to pašu interneta pakalpojumu, saņem atšķirīgu informāciju atkarībā no algoritmu izveidotā priekšstata par viņu interesēm.
Tādējādi lietotājs var pakāpeniski nonākt individualizētā informācijas vidē, kurā viņam galvenokārt tiek piedāvāts saturs, kas atbilst viņa iepriekšējai uzvedībai.
Veidošanās
[labot | labot pirmkodu]Informācijas burbuļa veidošanos var ietekmēt gan algoritmi, gan pašu lietotāju izvēle. Sociālo mediju un citu digitālo platformu rekomendāciju sistēmas parasti cenšas lietotājam piedāvāt saturu, kas, pamatojoties uz iepriekšējo uzvedību, varētu izraisīt viņa interesi.
Ja lietotājs regulāri mijiedarbojas ar noteiktas tēmas vai uzskatu saturu, rekomendāciju sistēma var sākt piedāvāt vairāk līdzīga satura. Rezultātā lietotāja informācijas vide var kļūt arvien viendabīgāka.
Vienlaikus cilvēki paši mēdz izvēlēties informācijas avotus, kuri atbilst viņu interesēm un pasaules uzskatam, un izvairīties no avotiem, kuri pauž pretējus uzskatus. Šo tendenci var pastiprināt apstiprinājuma aizspriedums — cilvēka tieksme pievērst lielāku uzmanību informācijai, kas apstiprina jau pastāvošo pārliecību.
Sociālie mediji
[labot | labot pirmkodu]Informācijas burbuļa jēdziens īpaši bieži tiek izmantots sociālo mediju analīzē. Tajos lietotāji vienlaikus paši izvēlas personas un informācijas avotus, kuriem sekot, un saņem algoritmiski atlasītu saturu.
Rekomendāciju algoritmi var ņemt vērā lietotāja iepriekšējos klikšķus, reakcijas, komentārus, skatīšanās ilgumu un citus signālus. Personalizācijas mērķis parasti ir piedāvāt lietotājam viņam atbilstošāku saturu, tomēr šāda atlase noteiktos apstākļos var samazināt iespēju nejauši sastapties ar atšķirīgiem viedokļiem un informācijas avotiem.
Informācijas burbuļiem tiek pievērsta īpaša uzmanība saistībā ar politisko komunikāciju, jo ierobežota saskare ar alternatīviem viedokļiem var ietekmēt priekšstatus par sabiedrībā pastāvošajiem uzskatiem.
Atšķirība no atbalss kameras
[labot | labot pirmkodu]Informācijas burbulis ir cieši saistīts ar atbalss kameras jēdzienu, taču abi termini nav pilnīgi sinonīmi.
Informācijas burbulis galvenokārt raksturo informācijas atlasi, kuras rezultātā cilvēkam tiek ierobežota saskare ar noteikta veida informāciju. To var izraisīt algoritmiska personalizācija vai paša lietotāja izvēles.
Atbalss kamera vairāk raksturo sociālu vidi, kurā līdzīgi uzskati tiek atkārtoti un savstarpēji pastiprināti, bet pretēji viedokļi tiek ignorēti, noraidīti vai diskreditēti.
Praksē abas parādības var pārklāties: algoritmiski personalizēta informācijas vide var veicināt tādu kopienu veidošanos, kurās dominē līdzīgi uzskati.
Ietekme uz sabiedrību
[labot | labot pirmkodu]Informācijas burbuļi tiek pētīti saistībā ar politisko polarizāciju, dezinformācijas izplatīšanos un sabiedrības priekšstatiem par politiskajiem un sociālajiem jautājumiem.
Ja cilvēks ilgstoši sastopas galvenokārt ar vienu jautājuma interpretāciju, viņam var rasties priekšstats, ka šis viedoklis sabiedrībā ir daudz izplatītāks, nekā tas ir patiesībā. Vienlaikus pretēju uzskatu pārstāvju argumenti var kļūt mazāk pazīstami.
Informācijas burbuļus mēdz saistīt arī ar pēcpatiesības informācijas vidi, kurā emocijas, grupas identitāte un iepriekš pastāvošie uzskati var būt nozīmīgāki par objektīvu faktu izvērtēšanu.
Kritika
[labot | labot pirmkodu]Informācijas burbuļa teorija ir arī kritizēta. Pētījumos nav vienprātības par to, cik lielā mērā algoritmiskā personalizācija pati par sevi izolē cilvēkus no pretējiem uzskatiem. Dažos gadījumos sociālie mediji var tieši pretēji palielināt cilvēka saskari ar informāciju un viedokļiem, ar kuriem viņš citādi nebūtu sastapies.
Tādēļ informācijas burbuļu veidošanās tiek skaidrota ne tikai ar algoritmiem, bet arī ar cilvēku individuālo informācijas izvēli, sociālajiem kontaktiem, politisko identitāti un plašāku mediju vidi.