Fiziskā ģeogrāfija
Izskats
Fiziskā ģeogrāfija jeb dabas ģeogrāfija[1], arī fizioģeogrāfija, ir viena no ģeogrāfijas pamata nozarēm, kas pētī dabas objektus un to veidošanos Zemes virsas tuvumā.[2] Tā ir arī dabaszinātņu nozare. Tā nodarbojas ar Zemes fizisko īpatnību izpēti, pētot tās litosfēru, hidrosfēru, atmosfēru, pedosfēru, kā arī biosfēras ģeogrāfiskos aspektus. Fizisko ģeogrāfiju var iedalīt šādās galvenajās nozarēs, no kurām daļa ir interdisciplināras:
- ainavu zinātne,
- augšņu zinātne,
- bioģeogrāfija,
- glacioloģija,
- ģeodēzija,
- ģeomorfoloģija,
- hidroloģija un hidrogrāfija,
- klimatoloģija un paleoklimatoloģija,
- krastu procesu izpētes nozare,
- meteoroloģija,
- okeanogrāfija,
- paleoģeogrāfija,
- vides ģeogrāfija un vides zinātne.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Ģeogrāfija - maģistra studiju programma». Programmu meklētājs - Latvijas Universitāte. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. novembrī. Skatīts: 206. gada 24. septembrī. Arhivēts 2016. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007, 210. lpp.
Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|