Fons
Fons[1] (no latīņu: φωνή (fōnḗ) — 'balss', 'skaņa') ir mazākā valodas fonētiskā vienība. Pašam par sevi fonam nav jēdzieniskas nozīmes,[2] taču foni var būt alofoni, t. i., varianti, kas veido kādu fonēmu — mazāko vienību fonoloģijā.
Pēc citas definīcijas, "fons ir neanalizēta[a] kādas valodas skaņa".[3]
Citi apzīmējumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latviešu literatūrā, kā sinonīms fona jēdzienam, dažkārt sastopams apzīmējums "valodas skaņa".[2] Šādu lietojumu gan kritizē Andronovs, uzskatot, ka pareizs apzīmējums šajā gadījumā būtu "runas skaņa".[4]
Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ar analīzi šeit, acīmredzot, domāta fonoloģiska analīze, t. sk. jautājums, vai attiecīgais fons pieder kādai fonēmai.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «phone». Akadēmiskā terminu datubāze. Skatīts: 2016-01-16.
- ↑ 2,0 2,1 Auziņa, Markus & Grigorjevs 2015, 22. lpp.
- ↑ «What is a phone?». SIL International. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-02-12. Skatīts: 2016-01-25.
- ↑ Andronovs 2015, 69. lpp.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Auziņa, Ilze; Markus, Dace; Grigorjevs, Juris (2015). Nītiņa, Daina; Grigorjevs, Juris. red. "Fonētikas un fonoloģijas vispārīgs raksturojums". Latviešu valodas gramatika (Rīga: LU Latviešu valodas institūts): 22.—27. lpp. ISBN 978-9984-742-77-9.
- Andronovs, Aleksejs (2015). "Daces Markus un Dzintras Bondas grāmatas Ievads fonoloģijā recenzija". Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis (Latvijas Zinātņu akadēmija) 69 (3/4): 67.—78. lpp.[novecojusi saite]