Šis raksts ir par nāciju. Par apdzīvotu vietu skatīt rakstu Franči (ciems).
Franči
Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas. Etimoloģiski apzīmējums francūži cēlies no to vēsturisko priekšteču - franku nosaukuma. Runa šajā gadījumā ir par to franku daļu, kuri apdzīvoja Romas impērijasGallijas provinci tās beigu posmā.
Tai pat laikā, runājot par francūžiem, jāņem vērā arī šī jēdziena politiskās nianses. Tā, saskaņā ar Francijas pašreizējo konstitūciju, pieņemtu 1789.g. Franču revolūcijas gaitā, francūzis ir jebkurš Francijas pilsonis, neatkarīgi no tā izcelsmes, rases vai reliģijas. Līdz ar to francūža jēdziens ir daudzdimensionāls.
Franču kā nācijas un Francijas kā valsts vēsturiskā izveidošanās aizsākās vēl agrīnos viduslaikos. Saskaņā ar 843. gadā starp karolingu radiniekiem noslēgto Verdenas līgumu, franku valsts tika sadalīta. Tās rietumu daļa tika vienam no Kārļa Lielā mazdēliem (viņa dēla Luija Dievbijīgā dēliem) — Kārlim Plikgalvim. Tas arī bija mūsdienu franču nācijas un Francijas vēsturiskais valsts pirmsākums.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Franči.
.svg){kind=small}
