Franču paradokss
Franču paradokss ir šķietami paradoksāls epidemioloģisks novērojums, ka Francijas iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar koronāro sirds slimību (KSS), lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto tauku,[1] kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir KSS riska faktors. Paradokss ir tāds, ka, ja ir spēkā tēze, kas saista piesātinātos taukus ar KSS, tad francūžiem vajadzētu būt biežāk saslimušiem ar KSS nekā salīdzināmās valstīs, kurās šādu tauku patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir mazāks.
Ir arī izteikts pieņēmums, ka franču paradokss ir ilūzija, ko daļēji rada atšķirības starp to, kā Francijas iestādes vāc veselības statistiku, salīdzinot ar citām valstīm, un daļēji - pirms vairākiem gadiem pieņemto uztura paradoksu ilgtermiņa ietekme uz Francijas iedzīvotāju koronāro veselību.[2]
Francijas paradoksa identificēšana un kvantitatīva noteikšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1991. gadā Seržs Reno (Serge Renaud), zinātnieks no Bordo Universitātes Francijā, ko mūsdienās uzskata par šīs frāzes tēvu, iepazīstināja ar sava zinātniskā pētījuma rezultātiem par šo terminu un faktiskajiem zinātniskajiem datiem, kas ir šīs frāzes uztveres pamatā.[3] Tam sekoja publiska dokumentālā filma, kas tika pārraidīta amerikāņu televīzijas kanālā CBS News 60 Minutes.[3]
1991. gadā Reno paplašināja savus pētījumus, sadarbojoties ar tolaik jaunākajiem pētniekiem, kardiologu Mišelu de Loržerilu un dietoloģi Patrīciju Salenu. Viņi trīs papildināja Reno pētījumu, un viņu darbā tika secināts, ka uz dienvidrietumu Vidusjūras reģiona virtuvi balstīta diēta, kurā ir daudz omega 3 eļļu, antioksidantu un "mērena sarkanvīna patēriņa", izraisa mazāku saslimstību ar vēzi, miokarda infarktu un sirds un asinsvadu slimībām, daļēji palielinot ABL holesterīna līmeni un vienlaikus samazinot ZBL holesterīna līmeni.[3]
Iespējamie skaidrojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Paskaidrojumi, kuru pamatā ir lielais sarkanvīna patēriņš uz vienu iedzīvotāju Francijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ir izteikts pieņēmums, ka Francijā augstais sarkanvīna patēriņš ir galvenais faktors, kas nosaka šo tendenci. Šī hipotēze tika izklāstīta 1991. gadā raidījumā "60 minutes". 1991. gada raidījums veicināja lielu pieprasījuma pieaugumu Ziemeļamerikā pēc sarkanvīniem no visas pasaules. Tiek uzskatīts, ka viena no sarkanvīna sastāvdaļām, kas varētu būt saistīta ar šo efektu, ir resveratrols;[4] tomēr 2003. gadā veiktā pētījuma autori secināja, ka sarkanvīna dzērāji absorbē pietiekami mazu resveratrola daudzumu, lai ar to izskaidrotu šo paradoksu.[5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ferrieres, J. (2004-01-01). "The French paradox: lessons for other countries" (en). Heart 90 (1): 107–111. doi:10.1136/heart.90.1.107. ISSN 0007-0769. PMC PMC1768013. PMID 14676260.
- ↑ Law, M.; Wald, N.; Stampfer, M.; Rimm, E.; Barker, D J P; Mackenbach, J. P; Kunst, A. E (1999-05-29). "Why heart disease mortality is low in France: the time lag explanation Commentary: Alcohol and other dietary factors may be important Commentary: Intrauterine nutrition may be important Commentary: Heterogeneity of populations should be taken into account Authors' response" (en). BMJ 318 (7196): 1471–1480. doi:10.1136/bmj.318.7196.1471. ISSN 0959-8138. PMC PMC1115846. PMID 10346778.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Simini, Bruno (2000-01). "Serge Renaud: from French paradox to Cretan miracle" (en). The Lancet 355 (9197): 48. doi:10.1016/S0140-6736(05)71990-5.
- ↑ «Potentially Universal Mechanism Of Aging Identified». ScienceDaily (angļu). Skatīts: 2023-11-02.
- ↑ Goldberg, David M.; Yan, Joseph; Soleas, George J. (2003-01). "Absorption of three wine-related polyphenols in three different matrices by healthy subjects" (en). Clinical Biochemistry 36 (1): 79–87. doi:10.1016/S0009-9120(02)00397-1.