Antioksidants

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Augļi un dārzeņi ir labs antioksidantu avots

Antioksidanti ir dabīgi vai sintētiski ķīmiskie savienojumi, kas aizkavē citu molekulu oksidēšanos. Antioksidanti ir dažādi vitamīni, minerālvielas un fermenti, kas aizsargā organismu no brīvo radikāļu veidošanās. Spēcīgs antioksidants ir melatonīns.[1]

Pārtikas rūpniecībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārtikas rūpniecībā antioksidantus pievieno pārtikaipiedevas, lai aizkavētu tajā esošo taukvielu (jo īpaši nepiesātināto taukskābju) un vitamīnu oksidēšanos, tādējādi paildzinot pārtikas derīguma termiņu un aizkavējot uzturvērtības zudumu.[2]

Visvairāk antioksidantus pievieno pārtikai ar augstu taukvielu saturu, piemēram, augu eļļām, margarīnam, dzīvnieku taukiem, gaļas, zivju, konditorejas un maizes izstrādājumiem, kā arī vīnam, alum un dažādiem atspirdzinošajiem dzērieniem. Antioksidantus pievieno arī augļiem, dārzeņiem un to pārstrādes produktiem, lai aizkavētu fermentatīvo brūnēšanu.[2]

Lielākā daļa izmantoto antioksidantu ir dabīgas izcelsmes, tomēr daļa ir arī iegūti sintētiski. Pie dabīgajiem antioksidantiem pieskaitāma askorbīnskābe (E300), citronskābe (E330) un to sāļi, kā arī tokoferoli (E306) un lecitīns (E322), bet sintētiskajiem — butilētais hidroksianizols (BHA; E320), butilētais hidroksitoluols (BHT; E321), oktilgallāts (E311) un dodecilgallāts (E312).[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Tan, Dun-Xian; Manchester, Lucien C.; Terron, Maria P.; Flores, Luis J.; Reiter, Russel J. (2007). "One molecule, many derivatives: A never-ending interaction of melatonin with reactive oxygen and nitrogen species?". Journal of Pineal Research 42 (1): 28–42. doi:10.1111/j.1600-079X.2006.00407.x. PMID 17198536.
  2. 2,0 2,1 2,2 Lilita Ozola (2003). Pārtikas piedevas. Rīga: SIA „Neo”. 33—35. lpp. ISBN 9984-9649-0-6.