Francijas prezidents

Francijas Republikas prezidents
Prezidenta standarts
Amatā Emanuels Makrons kopš 2017. gada 14. maija
Rezidence	Elizejas pils, Parīze, Francija
Termiņa ilgums	pieci gadi
Pirmais	Napoleons III
Izveidots	Francijas konstitūcija
Alga	$182 000 gadā
Tīmekļa vietne	www.elysee.fr

Francijas Republikas prezidents (franču: Président de la République française) ir Francijas Republikas valsts vadītājs, kā arī Francijas Bruņoto spēku virspavēlnieks. Francijas prezidents ir arī Andoras līdzprincis. Francijas prezidents ir Goda Leģiona ordeņa lielmestrs. Pašreizējais Francijas Republikas prezidents ir Emanuels Makrons.

Vēsture

Francija ilgstoši bija monarhija, līdz Franču revolūcijas laikā 1789. gadā tika likvidēta absolūtā karaļa vara un izveidota Pirmā Republika (1792). Šajā laikā valsts vadītājs bija Nacionālais konvents un vēlāk Direktorija, taču netika ieviests prezidents tādā izpratnē, kādu pazīstam mūsdienās.

Pirmais Francijas prezidents tika iecelts tikai 1848. gadā, kad pēc 1830. un 1848. gada revolūcijām tika pasludināta Francijas Otrā Republika. Par pirmo prezidentu tiešās vēlēšanās kļuva Luijs Napoleons Bonaparts, Napoleona Bonaparta brāļadēls. Viņa ievēlēšana bija nozīmīgs pagrieziena punkts, jo tā iezīmēja jaunu valsts vadības formu — vēlētu izpildvaras galvu.

Tomēr 1851. gadā Luijs Napoleons sarīkoja valsts apvērsumu un 1852. gadā pasludināja sevi par imperatoru Napoleonu III, izveidojot Otro impēriju. Tādējādi prezidenta institūcija tika pārtraukta līdz 1870. gadam, kad pēc impērijas sabrukuma tika izveidota Francijas Trešā Republika, kur prezidents atkal kļuva par valsts galvu, bet ar galvenokārt reprezentatīvām funkcijām — reālo varu īstenoja premjerministrs un parlaments.

Šī sistēma, ar vājiem prezidenta pilnvarojumiem, saglabājās arī Ceturtajā Republikā (1946–1958), kurai bija raksturīga politiska nestabilitāte un bieža valdību maiņa. Situācija saasinājās Alžīrijas kara laikā, kas noveda pie Ceturtās Republikas sabrukuma.

Lai stabilizētu situāciju, 1958. gadā pie varas atgriezās Šarls de Golls, kurš izstrādāja jaunu konstitūciju un izveidoja Piektās Republikas institucionālo sistēmu, kurā prezidents ieguva plašas izpildvaras pilnvaras. Tādējādi izveidojās mūsdienu prezidentālā-parlamentārā sistēma, kur prezidents kļuva par dominējošu politisko figūru valstī.

Pēc 1962. gada referenduma konstitūcija tika grozīta, nosakot, ka turpmāk prezidents tiek ievēlēts tiešās vispārējās vēlēšanās.

Līdz 2000. gadam prezidenta pilnvaru termiņš bija septiņi gadi (septennat), taču pēc referenduma tas tika samazināts līdz pieciem gadiem (quinquennat), lai labāk saskaņotu prezidenta un Nacionālās sapulces pilnvaru periodus un mazinātu līdzpastāvēšanas (cohabitation) iespējas.

2008. gada konstitucionālā reforma noteica, ka viena persona nevar ieņemt prezidenta amatu vairāk nekā divus secīgus termiņus, ierobežojot iespēju uz ilgstošu varas koncentrāciju. Līdz šim tikai divi prezidenti — Fransuā Miterāns (1981–1995) un Žaks Širaks (1995–2007) — ir nostrādājuši divus pilnus termiņus pēc kārtas.

Loma un pilnvaras

Francijas prezidentam ir nozīmīga loma gan ārpolitikā, gan iekšējā pārvaldē. Viņš ieceļ premjerministru, var izsludināt Nacionālās sapulces atlaišanu, apstiprina likumus, vada Ministru padomes sēdes un var rosināt referendumu. Ārkārtējos apstākļos prezidents var izmantot paplašinātas pilnvaras, kas noteiktas konstitūcijas 16. pantā.

Prezidents ir arī Francijas diplomātijas seja, pārstāvot valsti starptautiskās attiecībās un noslēdzot līgumus ārvalstu vārdā. Viņš ieņem arī galvenā bruņoto spēku virspavēlnieka posteni, kas īpaši aktuāli ārpolitiskās un militārās krīzēs.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Francijas prezidents.