Napoleons III

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Napoleons III
Napoléon III
Napoleons III

Napoleons III


Amatā
1848. gada 20. decembrī — 1852. gada 2. decembrī
Priekštecis Luijs Ežēns Kavenjaks (kā Valsts un valdības vadītājs)
Pēctecis Luijs Žils Trošū (kā Nacionālās Aizsardzības valdības vadītājs)

Amatā
1852. gada 2. decembrī — 1870. gada 4. septembrī
Priekštecis pats (kā Franču imperators)

Dzimšanas dati 1808. gada 20. aprīlī
Parīze, Franču impērija
(tagad Karogs: Francija Francija)
Miršanas dati 1873. gada 9. janvārī
Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Dinastija Bonapartu dinastija
Tēvs Luijs I
Māte Hortenzija Bogarnē
Dzīvesbiedrs (e) Eižēnija de Montiho

Šarls Luijs Napoleons Bonaparts jeb Napoleons III (franču: Charles Louis Napoléon Bonaparte; dzimis 1808. gada 20. aprīlī, miris 1873. gada 9. janvārī) bija Francijas prezidents (1849 - 1852) un Franču imperators (1852 - 1870). Pirmais Francijas prezidents un pēdējais monarhs Francijas tronī. Napoleona brāļadēls.

Pēc 1848. gada revolūcijas uzvaras Francijā tika rīkotas prezidenta vēlēšanas, kurās ar 74,44% balsu uzvarēja Šarls Luijs Napoleons Bonaparts. 1851. gadā viņš veica valsts apvērsumu un 1852. gada 2. decembrī tika kronēts par Francijas imperatoru.

Napoleons III realizēja aktīvu ārpolitiku, lai atjaunotu Francijas ietekmi pēc Napoleona sakāves. 1859. gadā kopā ar Sardīnijas karalisti piedalījās Otrajā Itālijas neatkarības karā pret Austriju. Kara rezultātā Sardīnija anektēja Itālijas ziemeļus (liekot pamatus vienotajai Itālijai), bet Francija ieguva Savoju un Nicu. Tuvajos Austrumos Francija atguva ieteikmi, piedaloties Krimas karā pret Krieviju. Austrumos Napoleons III lika pamatus Kohinkinas (Vjetnamas dienvidi) un Jaunkaledonijas kolonijai. Ķīnā Francija iesaitījās Taipinu sacelšanās apspiešanā un Otrajā Opija karā. 1862. gadā Francija veica intervenci Meksikā, tomēr 1867. gadā franči bija spiesti no Meksikas aiziet.

Iekšpolitiski Francijā notika strauja industrializācija. Tika modernizēta Parīze, kura ieguva mūsdienu vaibstus. Napoleona valdīšana beidzās 1870. gadā, kad Sedānas kaujā viņu sagūstīja vācieši un Francija faktiski zaudēja Francijas—Prūsijas karā. Pēc kara nodibinājās Otrā Francijas republika, Francijai tika atņemta Elzasa un Lotringa, bet 1871. gadā nodibinājās Vācijas impērija.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Buonaparte.svg Bonapartu dzimtas valdnieks Imperial Coat of Arms of France (1804-1815).svg
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
nav
Francijas prezidents
18481852
Pēctecis:
vakants līdz Ādolfa Tjēra ievēlēšanai 1870. gadā
Priekštecis:
vakants pēc Napoleona II (1815) gāšanas no troņa
Franču imperators
18521870
Pēctecis:
atjaunota Francijas republika


Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Napoleons III