Franks Tīss

Franks Tīss;
Personīgā informācija
Dzimis	1890. gada 13. martā ; Rembates pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1977. gada 22. decembrī (87 gadi); Darmštate, VFR (tagad Vācija)
Tautība	vācbaltietis

Franks Teodors Tīss (vācu: Frank Theodor Thiess, 1890—1977) bija Vidzemes guberņā dzimis vācbaltiešu cilmes rakstnieks, kas nacionālsociālistiskās Vācijas laikā bija spiests dzīvot iekšējā emigrācijā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1890. gada 13. martā Līzes muižā, (Rembates muižas pusmuižā Elisienhof, Elisienstein, tagad Rembates pagastā)^[1] būvinženiera Franča Tīsa un Sofijas Ešenbahas ģimenē.

Trīs gadu vecumā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Berlīni. Studēja ģermānistiku Berlīnes un Tībingenes Universitātēs. Pirmā pasaules kara laikā viņu nosūtīja karot uz Austrumu fronti, bet pēc dažiem mēnešiem slimības dēļ viņš 1915. gadā atgriezās Berlīnē, darbojās laikrakstā Berliner Tageblatt un apprecējās ar amerikāņu dziedātāju Florenci Losiju (Florence Losey). Pēc NSDAP nākšanas pie varas 1930. gados viņš koncentrējās uz vēsturiskiem romāniem, 1936. gadā iznāca romāns Cušima par Krievu—japāņu kara kauju, 1942. gadā Neapoles leģenda par Enriko Karūzo.

Miris 1977. gada 22. decembrī Darmštatē.

Romāni

Claudia (1913)
Der Tod von Falern (1921)
Angelika ten Swaart (1923)
Die Verdammten (1923)
Das Gesicht des Jahrhunderts, Briefe an Zeitgenossen (1923)
Der Leibheftige (1924)
Frauenraub (1927)
Johanna und Esther (1933)
Tsushima (1936)
Das Reich der Dämonen (1941)
Neapolitanische Legende (1942)
Caruso in Sorrent (1946)
Die Strassen des Labyrinths (1951)
Die griechischen Kaiser (1959)
Gäa (1959)
Sturz nach oben (1961)

Atsauces

↑ Tālāk Rīgas virzienā pirms Ķeguma izsenis bijusi Līzes muiža. Senāk par “Līzenhofu” saukta. Tad kļuvusi par “Līzes muižu” un beidzot par “Līzītēm”. Tagad tā ir “50. kilometrs”! Pirms kāda laika, izpildot vācu enciklopēdistu lūgumu, meklēju šo “Līzenhofu” – jo tur dzimis rakstnieks Franks Tīss – ne jau ļoti ievērojams, bet pietiek ar to, ka vācu tautas pārstāvis – viņi nevēlas zaudēt ne mazāko nieku no savas vēstures.Neļausim zust mūsu vietvārdiem! Vaida Villeruša, "Latvijas Vēstnesis" Nr. 14.; 28.01.2004.

[1] Tālāk Rīgas virzienā pirms Ķeguma izsenis bijusi Līzes muiža. Senāk par “Līzenhofu” saukta. Tad kļuvusi par “Līzes muižu” un beidzot par “Līzītēm”. Tagad tā ir “50. kilometrs”! Pirms kāda laika, izpildot vācu enciklopēdistu lūgumu, meklēju šo “Līzenhofu” – jo tur dzimis rakstnieks Franks Tīss – ne jau ļoti ievērojams, bet pietiek ar to, ka vācu tautas pārstāvis – viņi nevēlas zaudēt ne mazāko nieku no savas vēstures.Neļausim zust mūsu vietvārdiem! Vaida Villeruša, "Latvijas Vēstnesis" Nr. 14.; 28.01.2004.

[1]