Rembates pagasts

Vikipēdijas lapa
Rembates pagasts
Rembates pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Ogres novads
Centrs: Rembate
Kopējā platība:[1] 80,9 km2
 • Sauszeme: 77,9 km2
 • Ūdens: 3,0 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 1 039
Blīvums (2023): 13,3 iedz./km2
Domes priekšsēdētājs: Liene Lazdiņa
Rembates pagasts Vikikrātuvē

Rembates pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar Ķeguma un Lielvārdes pilsētu un ar Birzgales, Tomes, Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Lielvārdes un Lēdmanes pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes: Aviekste, Graužupīte.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gada zemes reformas laikā Rembates muižu sadalīja 565 vienībās 5253 ha kopplatībā (Rembates ciemu 308 vienībās 480 ha kopplatībā), bet Ķeguma muižu 44 vienībās 610 ha kopplatībā, pagastā atradās arī Līzes, Kārļa un Strīķu pusmuižas.[4] 1935. gadā Rīgas apriņķa Rembates pagasta platība bija 82,9 km² un tajā dzīvoja 1682 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Ķeguma un Rembates ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ogres rajona Rembates ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Ķeguma ciemu, 1963. gadā padomju saimniecības «Ogre» teritoriju pievienoja Lēdmanes ciemam, bet 1977. gadā Rembates ciemam pievienoja daļu no Ogresgala un Suntažu ciemu teritorijām.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2002. gadā Rembates pagasts iekļāvās jaunveidotajā Ķeguma novadā. 2021. gadā Ķeguma novadu iekļāva Ogres novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 682—    
19591 481−12.0%
19691 560+5.3%
GadsIedz.±%
19791 401−10.2%
19891 267−9.6%
20001 293+2.1%
GadsIedz.±%
20111 184−8.4%
20211 026−13.3%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Rembate (pagasta centrs), Glāžšķūnis, Graužupes, Ozolkalni.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Kārkliņš (1877—1955), tautsaimnieks un skolotājs. Latvijas Universitātes profesors. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem
  • Franks Tīss (1890—1977), rakstnieks

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. XVIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 35 367. sleja.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9