Fransuā Ozons

Fransuā Ozons; François Ozon
	Fransuā Ozons 2012. gadā
Dzimis	1967. gada 15. novembrī (56 gadi); Parīze, Francija
Nodarbošanās	kinorežisors
Darbības gadi	1988—pašlaik

Fransuā Ozons (franču: François Ozon; dzimis 1967. gada 15. novembrī) ir franču kinorežisors un scenārists.

Ozonu uzskata par vienu no ietekmīgākajiem mūsdienu Francijas kinorežisoriem. Viņa filmas raksturo estētisks vizuālais stils, satīrisks humors un cilvēka seksualitātes tēma.^[1]

Ieguvis starptautisku atpazīstamību ar muzikālo komēdiju "Astoņas sievietes" (8 femmes, 2002) un erotisko trilleri "Baseins" (Swimming Pool, 2003). Vairākās savās filmās sadarbojies ar aktrisi Šārloti Remplingu.

Režisējis arī filmas "Sitkoms" (Sitcom, 1998), "Zem smiltīm" (2000), "Mājā" (Dans la maison, 2012), "Jauna un skaista" (Jeune & Jolie, 2013), "Francs" (Frantz, 2016), "Dubultais mīlnieks" (L'Amant Double, 2017), "Paldies Dievam" (Grâce à Dieu, 2019), "85. gada vasara" (2020), "Viss noritēja labi" (2021), "Pēters fon Kants" (Peter von Kant, 2022) un "Mans noziegums" (Mon crime, 2023).

Atsauces

↑ «François Ozon». MovieFit (vācu). Skatīts: 2023-02-24.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fransuā Ozons.

IMDb profils (angliski)
AllMovie profils (angliski)

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šī režisora biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «François Ozon». MovieFit (vācu). Skatīts: 2023-02-24.

[1]