Frenks Gērijs
| Frenks Gērijs Frank Gehry | |
|---|---|
_(cropped).jpg) Frenks Gērijs 2010. gadā | |
| Dzimis |
1929. gada 28. februārī.svg){kind=small} Toronto, Kanāda |
| Miris |
2025. gada 5. decembrī (96 gadu vecumā) Santamonika, Kalifornija, ASV |
| Nozares | Arhitektūra |
| Slavenākie darbi | Gugenheima muzejs Bilbao |
| Apbalvojumi | Prickera balva |
Frenks Ouens Gērijs (angļu: Frank Owen Gehry; dzimis Frenks Ouens Goldbergs (Frank Owen Goldberg) 1929. gada 28. februārī[1] Toronto, Kanādā; miris 2025. gada 5. decembrī, Santamonikā, ASV) bija amerikāņu arhitekts.
Vairākas viņa projektētās ēkas, tai skaitā arhitekta privātā rezidence, ir kļuvušas par slaveniem tūrisma objektiem. Gērijs ir projektējis Gugenheima muzeju Bilbao, Volta Disneja koncertzāli Losandželosā, Dejojošo māju Prāgā, Dvaita Eizenhauera memoriālu Vašingtonā. Vairāki darbi atzīti par mūsdienu arhitektūras mākslas darbiem. Vanity Fair Gēriju nosauca par "mūsdienu nozīmīgāko arhitektu".[2]
1989. gadā saņēmis ievērojamo Prickera balvu.
Gērijs nomira no elpošanas ceļu slimības savās mājās Santamonikā 2025. gada 5. decembrī 96 gadu vecumā. Viņu pārdzīvoja sieva Berta un trīs bērni.[3]
Galerija
[labot | labot pirmkodu]
Deivida namiņš – Idilvailda, CA (1957)
Merriweather Post Pavilion – Kolumbija (1967)
Former Rouse Headquarters – Kolumbija, Mērilenda (1974)
"El Peix", zivs skulptūra – Port Olímpic, Barselona (1992)
Energie-Forum-Innovation – Badenhauzene (1995)
Dejojošā māja – Prāga (1996)
Jaunā muita - Diseldorfa (1998)
Popkultūras muzejs – Sietla (2000)
Gērija tornis – Hannovere (2001)
Volta Disneja koncertzāle – Losandželosa (2003)
Stata Center – Kembridža, Masačūsetsa (2004)
BP gājēju tilts – Čikāga (2004)
Marqués de Riscal Hotel – Elsjego (2006)
Ontārio mākslas galerija – Toronto (2008)
Lū Ruvo Centrs – Lasvegasa (2010)
Tolīdo mākslas muzejs – Tolīdo (2013)
Dr. Čau Čaka Vinga ēka – Sidneja (2014)
The Grand and Conrad hotel – Losandželosa (2024)
.jpg)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ "Frank Gehry clears the air", Globe and Mail, July 28, 2010
- ↑ Matt Tyrnauer. «Architecture in the Age of Gehry». Vanity Fair, 2010. gada 30. jūnijs. Skatīts: 2010-07-22.
- ↑ Nicolai Ouroussoff. «An Exuberant Disrupter of Architectural Forms, Frank O. Gehry, 1929-2025». The New York Times (en-US) 175 (60725), 2025. gada 6. decembris. A1, A12–A13. lpp. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2025. gada 5. decembris.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frenks Gērijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Gērija arhitektūras firma
 | Šī mākslinieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|