Futbola karš
| Futbola karš | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Hondurasas karte | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
 Salvadora |
 Hondurasa | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
|
Fidels Sančess Ernandess |
Osvaldo Lopess Oreljano | ||||||
| Spēks | |||||||
|
30 000 (sauszemes spēki) artilērija[1] līdz 10 tankiem[2] 12 bruņutransportieri[2] 1000 (gaisa spēki) 30 lidmašīnas 4 patruļkuģi |
23 000 (sauszemes spēki) artilērija[1] 600 (gaisa spēki) 32 lidmašīnas (25 kaujas)[1] 1 sardzes kuģis 3 patruļkuģi | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| 900 (iesk. civiliedzīvotājus) | 2100 (iesk. civiliedzīvotājus) | ||||||
Futbola karš (spāņu: La guerra del fútbol) bija sešu dienu (1969. gada 14. — 20. jūlijs) militārs konflikts starp Salvadoru un Hondurasu, kas sākās pēc Hondurasas futbola izlases zaudējuma Salvadoras izlasei atlases spēlēs par ceļazīmi uz FIFA Pasaules kausu. Neskatoties uz kara ātro beigšanos, tomēr tas abām iesaistītajām pusēm maksāja vairāk kā 2000 kritušo, kā arī izjauca Centrālamerikas brīvā tirgus savienības pastāvēšanu līdz pat 1991. gadam.
Iemesli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Abu valstu savstarpējo attiecību eskalācijas iemesli bija meklējami vairākās nesaskaņās, kas valdīja to starpā. Salvadora bija blīvi apdzīvota valsts un nemitīgi izjuta brīvas, zemkopībai derīgas zemes trūkumu. Tā kā zemkopībai derīgā zeme lielākoties piederēja lielajiem zemju īpašniekiem, tad vairāki desmit tūkstošu Salvadoras iedzīvotāju emigrēja uz blakus esošo Hondurasu, kur pārņēma zemes platības, kuras vietējie iedzīvotāji neizmantoja zemkopībai. Imigranti Salvadoras ekonomikā ieguva aizvien lielāku lomu, kas radīja iekšpolitisku spriedzi šajā valstī. Paralēli tam abas valstis bija Centrālamerikas brīvā tirgus savienības dalībvalstis, bet ekonomiski stiprākajai Salvadorai tajā bija paredzētas ekonomiskās priekšrocības, kas atkal radīja nepatiku Hondurasā. Abās valstīs tobrīd valdīja militāristu huntas.
Konflikts saasinājās divu gadu laikā pirms kara. Hondurasā valdošais režīms izjuta ekonomiskās un politiskās grūtības, tādēļ tika nolemts izmantot salvadoriešus kā grēkāžus. Vispirms 1969. gada janvārī Hondurasa atteicās pagarināt starp abām valstīm noslēgto vienošanos par migrāciju, bet aprīlī tika paziņots, ka tiks atņemta pilsonība un nelikumīgi iegūtie zemes īpašumi personām, kuras nav dzimušas Hondurasā. Paralēli tam tika izvērsta kampaņa, kurā salvadorieši tika vainoti valsts ekonomiskajās grūtībās. Maijā sākās bijušo Salvadoras pilsoņu izsūtīšana no valsts. Salvadoras varas iestādes nespēja tikt galā ar izsūtīto straumēm. Valdības prestižs un popularitāte sāka kristies. Lai arī potenciālais karš varēja izjaukt brīvā tirgus savienību, tomēr Salvadora uzskatīja, ka jau tobrīd šī savienība ir tuvu sabrukumam un veiksme kaujas laukā varētu atjaunot valsts vadības prestižu. Hondurasa savukārt tobrīd bija lielos parādos Salvadorai un cerēja, ka karš tos norakstīs.
Kara priekšvakarā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Incidenti, kas kalpoja par kara iemeslu un deva tam nosaukumu, norisinājās 1969. gada jūnijā. Šī mēneša laikā abu valstu futbola valstsvienībām bija jānospēlē divas spēles par iespēju cīnīties finālspēlēs par ceļa zīmi uz 1970. gada FIFA Pasaules kausu. Bija paredzētas divas spēles, bet gadījumā, ja katrā no tām uzvaru gūst viena no valstsvienībām, tad bija paredzēts rīkot trešo spēli. Pirmās sadursmes notika jau pirmās spēles laikā Tegusigalpā, bet pēc otrās spēles tās sasniedza jau draudošus apmērus. Pirmajā mačā bija uzvarējusi Hondurasa, bet otrajā Salvadora, un tādēļ tika rīkota arī trešā futbola spēle starp abu valstu komandām. Šajā pēdējā spēlē papildlaikā uzvarēja Salvadoras izlase. Pēc šīs spēles Salvadorā tika piekauti Hondurasas spēlētāji un līdzjutēji, bet Hondurasā vietējie iedzīvotāji uzbruka salvadoriešiem. Abu valstu medijos valdīja histērija. 27. jūnijā Hondurasa pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Salvadoru, bet 14. jūlijā Salvadoras bruņotie spēki uzsāka uzbrukumu pret Hondurasu.
Karadarbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salvadoras gaisa spēki veica uzlidojumus mērķiem Hondurasā, bet sauszemes spēki uzsāka virzīties uz priekšu pretinieka teritorijā. Sākotnēji Salvadorai izdevās veiksmīgi attīstīt uzbrukumu un 15. jūlijā tā bija iebrukusi 8 kilometrus dziļi, tomēr tās tālākais uzbrukums apstājās, jo tai trūka degvielas un munīcijas. Degvielas trūkums bija izskaidrojams ar to, ka pretinieka aviācija ne tikai sakāva Salvadoras gaisa spēkus, bet arī veica veiksmīgus uzlidojumus pa Salvadoras degvielas krātuvēm.
Jau nākamajā dienā pēc karadarbības sākuma Amerikas valstu organizācija sanāca uz ārkārtas sēdi, kurā aicināja izbeigt konfliktu un izvest salvadoriešu karaspēku no Hondurasas. Lai arī sākotnēji Salvadora pretojās šim aicinājumam, prasot reparācijas no Hondurasas, tomēr jau 18. jūlijā tā daļēji pārtrauca karadarbību, bet 20. jūlijā abas puses pilnībā izbeidza karadarbību savā starpā. Līdz pat 29. jūlijam Salvadora atteicās izvest savu karaspēku no okupētajām teritorijām, tomēr augustā tā to izdarīja, pakļaujoties Amerikas valstu organizācijas spiedienam un draudiem par iespējamajām sankcijām. Faktiski karadarbība norisinājās tikai 6 dienas, tomēr miera līgums starp Salvadoru un Hondurasu tika parakstīts tikai pēc 10 gadiem.[3]
Šis bija pēdējais karš, kurā divas valstis savā starpā karoja ar lidmašīnām, kuras lidoja, izmantojot propellerus. Gan Hondurasa, gan Salvadora izmantoja amerikāņu Otrā pasaules kara lidmašīnas.[4]
Kara sekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairāk kā 60 tūkstoši salvadoriešu tika izdzīti vai bēga no Hondurasas, kas noveda pie ekonomiskās spriedzes Salvadorā. Pašā konfliktā aizgāja bojā vairāk kā 2000 cilvēki, no kuriem liela daļa bija civiliedzīvotāji.[4] Abu valstu robežas bija slēgtas, kas gan ietekmēja abu valstu ekonomiku, gan arī faktiski izjauca Centrālamerikas brīvā tirgus savienības pastāvēšanu. Salvadorā pēc kara vēlēšanās uzvarēja militāristi, tomēr tie nespēja risināt ekonomiskās problēmas valstī. Šo dažādo faktoru kombinācija un sekas noveda 1981. gadā pie pilsoņu kara Salvadorā.
Lai arī Salvadora, uzvarējusi Haiti futbola komandu, nokļuva uz 1970. gada FIFA Pasaules kausu, tomēr tur tā visās spēlēs zaudēja, paliekot "sausā".
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Mario E. Overall. The 100 Hour War[novecojusi saite] / The Latin American Aviation Historical Society, 28 May 2013 (angliski)
- ↑ 2,0 2,1 David Spencer. Armored Fighting Vehicles of El Salvador. Museum Ordnance Special Number 7. 1995. p.2-8 (angliski)
- ↑ Miera līgums Arhivēts 2011. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ 4,0 4,1 El Salvador vs Honduras, 1969: The 100-Hour War Arhivēts 2011. gada 6. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Futbola karš.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)