Gļotāda

Cilvēka barības vada vidējās daļas mikropreparāts, kur f — gļotāda ar asinsvadiem un limfmezgla daļa

Gļotāda (latīņu: tunica mucosa) ir dobu orgānu iekšējais apvalks. Gļotāda klāj elpošanas, uroģenitālo un gastrointestinālo orgānu virsmas, acs plakstiņu un dzirdes ceļu iekšējās virsmas. Nosaukums 'gļotāda' ir dots tāpēc, ka vairākums gļotādu ir klātas ar gļotu slāni, kuru producē epitēlijšūnas (parasti — kausveida šūnas).

Atkarībā no orgāna funkcijas un atrašanās vietas, gļotādas uzbūve un epitēlija tips var atšķirties — piemēram, zarnu gļotādu sedz cilindriskais epitēlijs, bet mutes dobumā un barības vadā — daudzslāņu plakanais epitēlijs. Tāpat gļotādas virsma var būt gluda vai ar dažādām struktūrām, piemēram, mikroizaugumiem (mikrovilli), kas vēl vairāk palielina tās funkcionālo efektivitāti.

Gļotādu veselība ir būtiska organisma vispārējai imunitātei, jo tā kalpo kā pirmā barjera pret infekcijām. Dažādas slimības, piemēram, gastrīts, čūlas, kolīts vai infekcijas elpceļu iekaisumi, bieži ir tieši saistītas ar gļotādu bojājumiem vai kairinājumu. Tādēļ gļotādas veselības uzturēšana ir svarīgs aspekts gan profilaktiskajā, gan ārstnieciskajā medicīnā.