Gaisa telpa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rīgas lidojumu informācijas rajona (FIR) vertikālā struktūra.
C — kontrolētā gaisa telpa, G — nekontrolētā gaisa telpa.
ATZ — lidlauka gaisa satiksmes zona, CTA — gaisa satiksmes vadības rajons, CTR — gaisa satiksmes vadības zona, FIR — lidojumu informācijas rajons, FL — lidojuma līmenis, TIZ — gaisa satiksmes informācijas zona, TMA — lidlauka gaisa satiksmes vadības rajons.[1][2] Augstumi pēdās.

Gaisa telpa ir Zemes atmosfēras noteikta daļa, ko nosaka, vertikāli projicējot kādas virsmas teritorijas robežas.[3] Gaisa telpas horizontālās robežas parasti nosaka nacionālā likumdošana, starpvalstu līgumi un starptautiskās konvencijas. Par augšējo gaisa telpas robežu nav vienota uzskata; parasti par to pieņem Kārmāna līniju 100 km augstumā no zemes virsmas, bet dažādos kontekstos var tikt uzskatīts arī 30 km augstums (atmosfēras gaisa kuģu un gaisa balonu augšējā lidojumu robeža) vai 160 km augstums (zemākā iespējamā stabilā kosmisko aparātu orbīta).

Suverēnā gaisa telpa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par valsts suverēno gaisa telpu uzskata atmosfēras daļu virs sauszemes un teritoriālajiem ūdeņiem, ko atdala vertikāla virsma, kas sakrīt ar valsts robežu un teritoriālo ūdeņu ārējo malu.[4] Suverēnās gaisa telpas izmantošanu regulē valsts likumdošana un starpvalstu līgumi.[5][6]

Aviācijas gaisa telpa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aviācijas un aeronavigācijas izpratnē gaisa telpas vienība ir lidojumu informācijas rajons (FIR), kas pēc ICAO priekšrakstiem sadalīts vairākās lidojumu zonās pēc gaisa kuģu pārvietošanās režīma tajās.[7] Lai arī paredzētas septiņas dažādas gaisa telpas zonējuma klases (A, B, C, D, E un F), lielākajā daļā EUROCONTROL dalībvalstu, tajā skaitā Latvijā, gaisa telpa tiek dalīta kontrolējamajā (C klase) un nekontrolējamajā (G klase). Dažādās zonās atšķiras gaisa kuģu lidošanas režīms pēc instrumentālajiem un vizuālajiem lidošanas noteikumiem. Papildus vispārējam gaisa telpas zonējumam, tajā var būt izveidotas speciāli apgabali ar pilnīgiem vai daļējiem lidošanas ierobežojumiem, apgabali, kas paredzēti militārajām vai sportiskajām aktivitātēm u.c.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Starptautiskās civilās aviācijas terminoloģija, terminu definīcijas un saīsinājumi. Civilās aviācijas administrācija, 1998
  2. «Ministru kabineta noteikumi Nr.507 Noteikumi par gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas kārtību». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 25. novembrī.
  3. «Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 25. novembrī.
  4. «LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS. Par Latvijas Republikas valsts robežu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 25. novembrī.
  5. «Ministru kabineta noteikumi Nr.213 Noteikumi par Latvijas Republikas gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. martā. Skatīts: 2014. gada 25. novembrī.
  6. «Ministru kabineta noteikumi Nr.481 Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas kārtība attiecībā uz atsevišķām darbībām». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 26. novembrī. Skatīts: 2014. gada 25. novembrī.
  7. AIP of Latvia. ENR 1.4 ATS AIRSPACE CLASSIFICATION AND DESCRIPTION[novecojusi saite]
  8. AIP of Latvia. ENR 5.1 PROHIBITED, RESTRICTED AND DANGER AREAS[novecojusi saite]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]