Galda spēle

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Galda spēles)
Draugu grupa spēlē galda spēli Katanas ieceļotāji

Galda spēle ir spēle, ko visbiežāk spēlē, vismaz 2 cilvēkiem sacenšoties un pārvietojot spēles kauliņus pa galda spēles virsmu. Klasiskas galda spēles iekļauj arī kāršu spēļu un lomu spēļu elementus. Galda spēles uzvaras pamatā var būt prasme un stratēģija (piemēram, šahs), vai arī nejaušība un veiksme (piemēram, Cirks). Lielākā daļa galda spēļu satur nejaušības elementus (uzmestais kauliņš vai uzgrieztais rats). Galda spēles mērķis visbiežāk ir gūt virsroku vai uzvarēt pārējos spēlētājus. Spēlētāji parasti sacenšas viens pret otru, bet spēlēs, kurās ir nepieciešams tikai viens spēlētājs, spēlētājs sacenšas ar pašu spēli.[1]

Galda spēles ir ļoti dažādas, un nav viena vienota galda spēļu iedalījuma. Galda spēlēs var būt attēlotas konkrētas dzīves situācijas un tēmas, kā, piemēram, Cluedo, kamēr, piemēram, dambretei nav nekāda sižeta. Tāpat arī atšķiras galda spēļu sarežģītība, piemēram, Cirka noteikumi ir ļoti viegli, kamēr Advanced Squad Leader satur ļoti sarežģītus un kompleksus spēles elementus.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senets, vecākā zināmā galda spēle

Galda spēles tika spēlētas un attīstītas lielākajā daļā kultūru un sabiedrību vēstures gaitā. Agrīnās galda spēles, kuru izcelsme ir tādās valstīs kā Indija, Ķīna, Ēģipte un Nigērija, gadu gaitā tika attīstītas un veidoja pamatu, uz kura balstās gandrīz visas mūsdienu galda spēles.[3]

Antīkās valstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairākas nozīmīgas vēsturiskas vietas, artefakti un dokumenti atklājuši agrīnās galda spēlēs, piemēram Jiroft civilizācijas spēļu dēļus Irānā.[4] Senets ir vecākā zināmā galda spēle. Tas atrasts Senās Ēģiptes pirmsdinastijas un pirmās dinastijas apbedījumos, un datēts apmēram 3500. un 3100. g.p.m.ē.[5] Tāpat no pirmsdinastijas laikiem radusies galda spēle Mehen.[6] Nardi jeb bekgemons radās senajā Mezopotāmijā pirms vairāk kā 5000 gadiem.

Eiropa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galda spēlēm Eiropā ir senas tradīcijas. Vecākie ieraksti par galda spēlēm Eiropā ir datēti ar Homēra Iliādu (rakstīta 8. gs.p.m.ē.), kurā viņš piemin Senās Grieķijas spēli Petteia.[7] Galda spēles senajā Eiropā nebija raksturīgas tikai grieķu-romiešu pasaulei, un ieraksti liecina, ka sena skandināvu spēle Hnefatafl tika izstrādāta ap 400. g.p.m.ē.[8]

Galda spēļu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Abstraktās spēles (Abstract strategy). Šis ir senākais galda spēļu veids. Tai piemīt šādi elementi: nav nejaušības (uzmestais kauliņš, uzgrieztais rats, izlozētā kārts u.c.), nav apslēptu noteikumu, kustība virzās gājienos, spēles stāsts un tēma nav svarīga. Populārākās šī veida spēles ir dambrete un šahs.
  • Darbību izstrādes spēles (Action drafting). Šīs galda spēles balstās uz kopīgu darbību kopumu starp spēlētājiem. Katrs spēlētājs izvēlas darbību, kuras veikt katrā gājienā, kas novērš iespēju jebkuram citam spēlētājam veikt šo specifisko darbību. Piemēri ir tādas spēles kā Twilight Imperium un War of the Ring.
  • Teritorijas kontroles spēles (Area control). Spēlētāja uzdevums ir kontrolēt spēles virsmas vai kartes apgabalu. Spēlētājs šo teritoriju kontrolē, izvietojot tur dažādus resursus, piemēram, armiju vai strādniekus, kurus pretinieki var noņemt. Šīs ir ļoti stratēģiskas spēles, kurās parasti ir jāpievērš uzmanība tam, kas notiek lielā kartes apgabalā, un jākontrolē daudzas vienības. Šī iemesla dēļ jauniem spēlētajiem šīs spēles ir grūti apgūt. Teritorijas kontroles spēles ir Risk un Gaia Project.
  • Blefošanas spēles (Bluffing). Šīs spēles ietver spēlētāju maldināšanu un apslēptu informāciju. Šis bieži nav galvenais spēles elements, bet gan sekundārs rīks, ko izmanto spēlē. Dažas populāras spēles, kas ietver blefošanu, ir šādas: One Night Ultimate Werewolf, Decrypto un Coup.
  • Kāršu izvēles spēles (Card drafting). Šīs spēles spēlētāju galvenais uzdevums ir kāršu izvilkšana no to kopuma. Visiem spēlētājiem ir iespēja iegūt vienas un tās pašas kārtis, un svarīgākais ir tas, ka kārtis netiek izvilktas nejauši. Šo galda spēļu veidu popularizēja spēle 7 Wonders.
  • Kooperēšanas spēles (Cooperative). Kooperatīvās galda spēles ļauj spēlētājiem strādāt kopā, lai sasniegtu mērķus un uzvarētu spēli. Šajā ziņā spēlētāji faktiski sacenšas pret galda spēli. Viena no agrākajām un veiksmīgākajām kooperatīvajām galda spēlēm ir Pandemic.
  • Kavas veidošanas spēles (Deck building). Galvenais elements šajā galda spēļu žanrā ir kāršu kavas izveidošana pirms spēles vai tās laikā. Šis galda spēles veids tika aizsākts ar Dominion izlaišanu 2008. gadā.
  • Veiklības spēles (Dexterity). Veiklības spēles balstās uz spēlētāja fiziskajām kustībām, kā, piemēram, spēle dženga.
  • Iekārtas būvēšana (Engine building). Šīs spēles raksturo tas, ka spēlētāji pērk vai uzkrāj resursus, kas spēles gaitā nesīs vēl vairāk valūtas vai resursu. Populāras spēles ir: Scythe, Wingspan un Splendor.
  • Eirospēles (Eurogames). Tās var saukt arī par vācu stila galda spēlēm, jo šī stila spēles tika izgudrotas Vācijā. Šo spēli raksturo dažādas īpašības: nav spēlētāju izslēgšanas, maza veiksmes nepieciešamība, zema spēlētāju mijiedarbība, vairāki veidi, kā gūt punktus. Katanas ieceļotāji šo spēles žanru izvirzīja uzmanības centrā 1995. gadā.
  • Permanentās spēles (Legacy). Šī galda spēle spēlēšanas laikā tiek neatgriezeniski mainīta. Parasti tas nozīmē, ka šīs spēles ir piemērotas tikai vienai spēlēšanas reizei. Populārākie piemēri ir Pandemic Legacy, Gloomhaven un Betrayal Legacy.
  • Miniatūrās spēles (Miniature). Šī ir vienīgā kategorija sarakstā, kas nav balstīta uz spēlēšanas veidu. Šāda veida spēle ir balstīta uz to, vai tajā ir iekļautas miniatūras figūriņas. Parasti šīs spēles ir plaši izplatītas lomu spēles vai kara spēles ar ļoti detalizētu vidi, piemēram, Nemesis un Mansion of Madness.
  • Ballīšu spēles (Party). Šāda veida spēles ir piemērotas cilvēku grupām, kuras īpaši neaizraujas ar galda spēlēm. Tā satur šādus elementus: viegli saprotami noteikumi, ātra spēles gaita, liels maksimālo spēlētāju skaits, vienkārša spēles sakārtošana (nav daudz kāršu, kauliņu utt.). Populāras ballīšu spēles ir Codenames, Cards Against Humanity un Pictionary.
  • Lomu spēles (Roleplaying). Šāda veida spēlei ir raksturīgs tas, ka spēlētāji uzņemas izdomāta varoņa lomu. Šis ir viens no populārākajiem galda spēļu veidiem. Pirmā komerciāli pieejamā RPG spēle bija Dungeons & Dragons, kas tika publicēta 1974. gadā. Citi populāri piemēri ir: Mage Knight un One Deck Dungeon.
  • "Met un raksti" spēles (Roll and write). Šīs spēles parasti ir viegli apgūstamas. Spēlētāji veic darbības, piemēram, met kauliņus, un pēc tam atzīmē savus rezultātus vai izvēles uz lapas. Populārākā galda spēle šajā žanrā ir Yahtzee.
  • Stāstīšanas spēles (Storytelling). Šajā spēlē sižets ir svarīgākais elements. Šāda veida spēles ir cieši saistītas ar lomu spēlēm, jo tās arī padara stāstu par galveno spēles daļu. Piemēri ir tādas spēles kā Fog of Love un Once Upon A Time.
  • Lauciņu novietošanas spēles (Tile placement). Šādā spēlē spēlētāji pārvieto lauciņus, uz kura pēc tam novieto figūras, kas spēlētājam piešķir punktus vai izraisa specifiskas darbības. Galvenā spēle šajā žanrā ir Carcassonne, kurā spēlētāji izveido karti un iegūst punktus par novietotajām figūrām.
  • Kāršu kolekcionēšanas spēles (Card trading). Kāršu mainīšanās vai kolekcionēšanas kāršu spēles ir balstītas uz to, ka spēlētāji vāc kārtis un veido no tām kavas, kuras pēc tam var izmantot, spēlējot pret citiem spēlētājiem. Veiksmīgas šī žanra spēles ir Yu-gi-oh! un Pokemon Trading Card Game.
  • "Triku" ņemšana (Trick taking). Šis ir spēles veids, ko parasti spēlē ar kārtīm un kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta vairākām kārtām. Šīs kārtas sauc par "trikiem", un katrā kārtā tiek noteikts uzvarētājs. Spēles mērķis ir balstīts uz uzvarēto raundu skaitu vai savāktajiem "trikiem". Klasiska spēle ir bridžs.
  • Kara spēles (Wargames). Šis žanrs ir ļoti plašs un populārs. Šīs spēles ir cieši saistītas ar militārām darbībām, kurās kari tiek atspoguļoti vēsturiskās vai izdomātās situācijās. Populāras spēles ir Twilight Struggle un Inis.
  • "Strādnieku" izvietošana (Worker placement). "Strādnieku" izvietošanas spēles raksturo spēles elements, kas ļauj spēlētājiem spēles laukumā novietot "strādnieku", kas parasti ir kauliņš, ar kuru pārvietojas un veic uzdevumus. Keydom, 1998. gadā izdotā spēle, parasti tiek saukta par spēli, kas aizsāka šo spēļu paveidu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. British Standards Institution (BSI). Fairchild Books. 2022.
  2. 2,0 2,1 «Types of Board Games». 12.12.2020. Arhivēts no oriģināla, laiks: 24.10.2021. Skatīts: 05.01.2022..
  3. Ian Livingstone. Board games in 100 moves. London, 2019. ISBN 978-0-241-36378-2. OCLC 1078419452.
  4. Jiroft and “Jiroft-Aratta”: A Review Article of Yousef Madjidzadeh, Jiroft: The Earliest Oriental Civilization. BRILL. 2013-01-01. 485–522. lpp.
  5. Piccione, Peter A. In search of the meaning of Senet. Archaeological Institute of America, 1980. OCLC 81872072.
  6. Games. Yale University Press. 111–135. lpp.
  7. H. Willey. Gods and heroes, humans and animals in ancient Greek myth. Abingdon, Oxon ; New York, NY : Routledge, 2020. | : Routledge, 2020-07-22. 81–101. lpp.
  8. Hingston, Philip (2007). "Evolving Players for an Ancient Game: Hnefatafl". 2007 IEEE Symposium on Computational Intelligence and Games (IEEE). doi:10.1109/cig.2007.368094.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]