Homērs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Idealizēts Homēra krūšutēls, kas atrodas Britu muzejā

Homērs (sengrieķu: Ὅμηρος — "Neredzīgais" no ὁ μὴ ὁρῶν, dzīvojis ap 8. gadsimtu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" un "Odiseja" autoru.

Vārds[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leģenda, ka Homērs bijis akls, radusies jau senajā Grieķijā, un iemesls tam ir vārda nozīme. Ja vārdu Homērs apskata pēc tā izcelsmes (etimoloģijas): ὁ μὴ ὁρών (izrunā: "ho-mē-horōn"), tad tiešais tulkojums ir: ‘tas-ne-redzīgais’. Cita nozīme būtu "ķīlnieks". Pēc citiem avotiem dzejnieka vārds bijis Melesigenes, ar pievārdu Homērs.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Drošu rakstisku avotu par Homēra dzīvi nav. Jau sengrieķu zinātniekiem nebija neapšaubāmu ziņu par dzejnieka biogrāfiju. Vienīgais informācijas avots bija viņa vārds un darbi. Par Homēra nozīmi jau antīkajā pasaulē, piemēram, liecina fakts, ka 20 dažādas grieķu polisas strīdējās par to, kura tiks atzīta par Homēra dzimteni. Nenoliedzams fakts ir - Homēra darbi senajā Grieķijā bija katram zināmi, un ap dzejnieka biogrāfiju jau toreiz tika radītas leģendas. Saprotami, ka Klasiskās un Hellēniskās Grieķijas laikmetā sacerētie traktāti par un ap Homēra personību un biogrāfiju, mūsdienu literatūras zinātnē vairs netiek pieņemti bez kritikas.

Iespējams viņš bija viens no tiem ceļojošajiem dzejniekiem — aēdiem, kas svētkos un aristokrātu dzīrēs priecēja klausītājus ar episkiem dziedājumiem par dieviem un varoņiem. Taču tiek pieļauta arī iespēja, ka viņš ir izdomāta personība un viņam piedēvētajiem darbiem ir dažādi autori (vairāk skatīt zemāk: Homēra jautājums).

Homēra darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz mūsdienām ir nonākuši tikai abi lielie eposi un tā dēvētās "Homēriskās himnas". Senajā Grieķijā Homēram piedēvēti arī daudzi citi darbi, piemēram, komiskais eposs "Varžu un peļu karš".

Homēra eposi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Homēra eposi ir divas lielas poēmas par grieķu senajiem varoņiem un dieviem: "Iliāda" un "Odiseja". Abas poēmas ir rakstītas īpašā dzejas pantmērā — heksametrā, un tām piemīt cēls stils. Turklāt tā ir ļoti arhaiska valoda, un grieķi netiek dēvēti par hellēņiem, kā tas bija klasiskajā laikmetā, bet par ahajiem.

Mūsdienu teksta variants ir cēlis no Hellēnisma laikmeta. Ap 2. gadsimtu p.m.ē to rediģēja Aleksandrijas Bibliotēkas direktors Aristarhs no Samotrākes. Pirmie varianti radušies jau ap 6. gadsimtu p.m.ē. laikā, kad radās pirmās lielās grieķu polisas. Tradicionāli par pirmo pierakstu uzskata Atēnu tirāna Peisistrāta pasūtījumu.

Iliāda[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Iliādā" tiek stāstīts par 50 dienu notikumiem Trojas kara desmitā gada beigās. Šajā karā piedalījās daudzi grieķu varoņi, katrs sava kara pulka priekšgalā. Apvienotā grieķu karaspēka vadoņi bija Agamemnons un viņa brālis Menelājs, kura sievu Helēnu bija nolaupījis Trojas valdnieka Priama dēls Parīds. Iliādas galvenā tēma ir Ahilleja dusmas pret Agamemnonu, un atteikšanās piedalīties kaujā, kā rezultātā Troja ņem virsroku kara norisē. Iliādā netiek atstāstīta ne kara priekšvēsture ne arī Trojas ieņemšana ar slavenā Trojas zirga palīdzību. Eposs beidzas ar Trojas varoņa Hektora apbedīšanu, kas ir 12 dienu pamiers starp abām nometnēm.

Odiseja[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Odiseja" stāsta par grieķu varoņa — Odiseja piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām. Vēl desmit gadus Odisejs ir spiests klīst pa pasauli, līdz viņam beidzot izdodas atgriezties mājās un izrēķināties ar negantajiem preciniekiem, kuri viņa prombūtnes laikā terorizēja viņa sievu Pēnelopi un izlaupīja viņa īpašumus.

Homēriskās himnas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

33 dziesmas, kas veltītas dieviem un varoņiem. Sacerētas heksametra pantmērā — tāpat kā abi lielie eposi. Valodas un teksta paralēles ar Homēra darbiem — tādēļ šie sacerējumi tradicionāli tiek dēvēti par Homēriskajām himnām. Autora/autoru jautājums ir vēl sarežģītāks nekā attiecībā uz Iliādu un Odiseju. Datējums neskaidrs: 7.-3. gadsimts p.m.ē.

Homēra jautājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau 18. gadsimtā sākušos diskusiju par Homēra darbiem un to autoru starptautiski dēvē par Homēra jautājumu. Svarīgākā jautājuma būtība līdz mūsdienām nav mainījusies — vai eposiem ir viens autors vai vairāki? Taču uzskats, ka šie eposi varētu būt folkloras mantojuma pieraksts, ir novecojis.

Mūsdienu Homēra pētnieki tiek iedalīti divās grupās: unitāriešos un analītiķos. Unitārieši pieņem, ka "Iliāda" un "Odiseja" ir vienas personas darbs, kā rezultātā rodas divi lieli jautājumi: a) kas ir to autors? un b) vai abiem eposiem ir viens un tas pats autors? Analītiķi uzskata, ka "Iliāda" un "Odiseja" ir vairāku autoru darbu kompilācija.

Neskaidrs ir arī jautājums par hronoloģiju, un tikai ar piebildēm tiek atzīts, ka Homēra eposs tapa 8. gadsimta p.m.ē. beigās vai pat 7. gadsimta p.m.ē. sākumā.

Lielas diskusijas radīja arī jautājums par to, kāda vēsturiskā realitāte atspoguļota Homēra eposos. Šodien pēc daudziem strīdiem tiek pieņemts, ka ilgstošās mutiskās tradīcijas dēļ, kuru izmantoja Homērs, eposā ir apvienojušies vairāki hronoloģiskie slāņi, kuri atspoguļo vairākus vēsturiskos laikmetus, — no Mikēnu civilizācijas līdz paša Homēra laikam, tas ir, 8. gadsimtā p.m.ē. Arheoloģiskie avoti par šo periodu ir fragmentāri un nepilnīgi. Tādēļ Homēra eposs ir praktiski vienīgais avots par „tumšo laiku” sabiedrību. (Βατραχομυομαχία).