Georgs Jankovskis
| ||||||||
Georgs Jankovskis (1921—2019) bija latviešu ārsts un zinātnieks. Latvijas Ārstu biedrības goda biedrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors,[1] valsts emeritētais zinātnieks, osteorefleksoterapijas pamatlicējs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1921. gada 19. aprīlī Maskavā dziedoņa Aleksandra Jankovska ģimenē, kurš Pirmā pasaules kara laikā bija devies studēt konservatorijā. Vecāki atgriezās Latvijā, tēvs turpināja studijas Latvijas Konservatorijā. Māte Anna bija mājsaimniece. Dzīvoja Tvaika ielā Sarkandaugavā Georga vectēva mājā. 1925. gadā vecāki izšķīrās. Māte palika viena un audzināja abus dēlus Georgu un Anatoliju.
Mācījās Rīgas pilsētas Sarkandaugavas pamatskolā, tad Rīgas 1. ģimnāzijā. Sāka studijas LU Medicīnas fakultātē, bet Otrā pasaule kara dēļ studijas nācās pārtraukt un Kurzemes cietokšņa kauju laikā strādāt par ārsta palīgu Irlavas slimnīcā. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā viņš atjaunoja studijas Medicīnas fakultātē un līdztekus ieguva kamerdziedātāja izglītību Latvijas Konservatorijā.
1948. gadā Georgs Jankovskis sāka strādāt Rīgas pilsētas Kaulu tuberkulozes slimnīcā par ķirurgu un nodaļas vadītāju. 1953. gadā pabeidza mūzikas studijas un līdz 1971. gadam uzstājās Latvijas Radio un klasiskās mūzikas koncertos.
1953. gadā viņš sāka aspirantūras studijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā (LEKMI), kur pētīja kaulu sensoro sistēmu: “Ar elektrisko strāvu kairinot kaulu, noteicām punktus, kas atsaucas uz kairinājumu, un uz šī pamata ir radīti visi izgudrojumi. Kaulu sensorā sistēma ir saistīta ar smadzeņu garozu un citiem veidojumiem smadzenēs, ieskaitot smadzenītes. Strādājot ar kaula refleksiem, tika pierādīts, ka sāpju sajūtas izplatās ne tikai no mugurkaula uz iekšējiem orgāniem, bet arī no kaula uz citiem analizatoriem jeb sensorajām sistēmām un no tām atpakaļ uz kaulu. Tātad signalizācija ir trejāda — no kaula uz kaulu, no kaula uz iekšējiem orgāniem un no iekšējiem orgāniem uz kaulu. Tādā veidā organisms ir saistīts ar skeletu…”
1957. gadā Jankovskis aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta dertāciju “Kaulu smadzeņu refleksi no vesela kaula un pie kaulu tuberkulozes” un turpināja strādāt LEKMI, ieviešot praksē osteorefleksoterapijas metodes. 1971. gadā tapa viņa doktora disertācija “Остеорецепция в норме и при костно-суставном туберкулезе”[2], un 1982. gadā — monogrāfija “Osteorecepcija”.[3] Vēlāk G. Jankovskis vadīja LEKMI Eksperimentālās fizioloģijas laboratoriju, izveidoja Rīgas Osteorecepcijas skolu, kurā sagatavoja osteorefleksoterapeitus. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1993. gadā nodibināja Latvijas Osteorefleksoterapeitu asociāciju.
Miris 2019. gada 24. septembrī.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Georgs Jankovsks ir 26 izgudrojumu,[4] trīs populārzinātnisko grāmatu, piecu monogrāfiju, daudzu zinātnisku rakstu autors. Viņa izgudrotā metode osteorefleksoterapija ir atrodama Eiropas patentu sistēmā.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1987. gadā Latvijas PSR Valsts prēmija
- 2011. gadā Atzinības krusts[5]
- 2017. gadā Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā[6]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «LZA goda doktors Dr.habil.med. GEORGS JANKOVSKIS - 2016. gada 22. februāris». archive.lza.lv. Skatīts: 2021-10-16.
- ↑ Янковский, Г. А. Остеорецепция в норме и при костно-суставном туберкулезе (krieviski)
- ↑ [1] Янковский, Георгий Александрович. Остеорецепция. Рига: Зинатне, 1982. - 312 с. (krieviski)
- ↑ Изобретатель ЯНКОВСКИЙ ГЕОРГИЙ АЛЕКСАНДРОВИЧ
- ↑ «Valsts apbalvojumu pasniegšanas svinīgā ceremonija 18. novembrī | Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa». www.president.lv (latviešu). Skatīts: 2021-10-16.
- ↑ «Gada balva medicīnā» (en-US). Skatīts: 2021-10-16.