Pāriet uz saturu

Gijoms Fransuā de Lopitāls

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Gijoms Lopitāls)
Gijoms Fransuā de Lopitāls
Guillaume François Antoine, marquis de L'Hôpital
Gijoms Fransuā de Lopitāls
Personīgā informācija
Dzimis 1661. gadā
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Miris 1704. gada 2. februārī
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Tautība francūzis
Dzīvesbiedre Marie-Charlotte de Romilley de La Chesnelaye
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika
Darba vietas Francijas Zinātņu akadēmija
Pasniedzēji Johans (I) Bernulli
Sasniegumi, atklājumi Lopitāla kārtula, bezgalīgi mazu lielumu analīze, līkņu diferenciālģeometrija

Gijoms Fransuā de Lopitāls (franču: Guillaume François Antoine, marquis de L'Hôpital; 16611704) bija franču matemātiķis, pirmās diferenciālrēķinu mācību grāmatas Analyse des Infiniment Petits pour l'Intelligence des Lignes Courbes autors, marķīzs.[1]

Gijomam Lopitālam bija dižciltīga izcelsme (Francijas kanclera Mišela de Lopitāla radinieks), tādēļ jaunais marķīzs sākumā iestājās militārajā dienestā. Vājās redzes dēļ viņš drīz pameta dienestu, lai veltītu sevi zinātnei. Viņš bija Parīzes Zinātņu akadēmijas loceklis, Nikolā Malbranša dabaszinātnieku grupas loceklis. Viņš bija precējies ar Mariju Šarloti de Romiju de la Šenelu (Marie-Charlotte de Romilley de La Chesnelaye), kura arī nodarbojās ar matemātiku.

1690. gados viņš ieņēma ievērojamu vietu Leibnica skolā — ar Leibnica jauno metodi viņu iepazīstināja Johans (I) Bernulli 1692. gadā, uzturēšanās laikā Parīzē Lopitāla muižā. Galvenais Lopitāla nopelns ir pirmais sistemātiskais matemātiskās analīzes izklāsts darbā "Bezgalīgi mazo lielumu analīze" (franču: Analyse des Infiniment Petits pour l'Intelligence des Lignes Courbes). Šajā grāmatā apkopoti atsevišķi līdz tam dažādos izdevumos izkaisīti jautājumi, kā arī dota Lopitāla kārtula. Priekšvārdā Lopitāls norāda, ka ir bez ierobežojumiem izmantojis Leibnica un brāļu Bernulli atklājumus, un Lopitālam nav nekas iebilstams, ja viņi pretendēs uz tā visa autortiesībām. Tomēr vēlāk Johans Bernoulli iesniedza pretenzijas uz visu Lopitāla darbu kopumā.

Cits pazīstams Lopitāla darbs, Traité analytique des sections coniques, izdots 1707. gadā. Lopitālam pieder vairāku matemātisku problēmu atrisinājumi, tostarp par brahistohronu (ātrākās materiāla punkta nolaišanās līkni) un par līkni, pa kuru kustētos krava, kas pievienota ķēdei un uztur līdzsvarā paceļamo tiltu. Šo problēmu atrisinājumi ļāva viņam kļūt par vienas pakāpes zinātnieku ar Ņūtonu, Leibnicu un Jākobu Bernulli.