Pāriet uz saturu

Goldman Sachs

Vikipēdijas lapa

Goldman Sachs (pilnā nosaukumā The Goldman Sachs Group, Inc.) ir amerikāņu multinacionāla investīciju banka, kas piedāvā dažādus finanšu pakalpojumus galvenokārt institucionāliem klientiem.

1869. gadā Markuss Goldmans Ņujorkā nodibināja Goldman Sachs.

1999. gadā Goldman Sachs uzsāka vienu no lielākajām finanšu institūcijām sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) ASV vēsturē. 1999. Gada Maijā kompānija tika kotēta Ņujorkas Fondu Biržā (New York Stock Exchange).Goldman caur sākotnējo publisko piedāvājumu paugstināja savu kapitālu par 3.6 miljardiem ASV dolāriem.[1] Īsi pēc sākotnējā publiskā piedāvājuma Henrijs Paulsons Juniors tika iecelts par Goldman Sachs izpilddirektoru (CEO).

1999. gadā Goldman Sachs ieguva Hull Trading Company par 531 miljoniem ASV dolāriem un 2000. gadā iegādājās Spear,Leeds, & Kellog par 6.3 miljards dolāriem tādejādi paplašinot savas operācijas.[1]

2006. gada 30.maijā ASV prezidents Džordžs V. Bušs nominēja Henriju Paulsonu par ASV valsts kases vadītāju (U. S. Secretary of the Treasury), tādējādi Henrijs Paulsons pameta Goldman Sachs un nominēja Loijdu Blankfeinu par savu pēcteci kā Goldman Sachs izpilddirektoru.

2007. gada augsta riska hipotekārā kredīta krīzes (subprime mortgage crisis) laikā Goldman Sachs izglābās no lieliem zaudējumiem pārdodot augsta riska hipotekārās ķīlas zīmes īsās pozīcijās.[2]

Goldman Sachs un Baltais Nams

Liels daudzums Goldman Sachs darbinieku ir pārgājuši strādāt no Goldman Sachs uz Balto Namu. Šis trends bija ļoti manāms Džordža V. Buša administrācijas laikā un joprojām redzams Baraka Obamas administrācijā.[3] Amerikas tauta ļoti asi uz šo situāciju reaģēja jo viņu prāt bijušajiem Goldman Sachs darbiniekiem pirmajā vietā nav tautas interese bet gan Goldman Sachs un citu finanšu institūciju labklājība.

Bizness

Goldman Sachs ir bijis galvenais riska parakstītājs sākotnējam publiskajam piedāvājumam tādām kompānijām kā Alibaba, Twitter, un YAHOO!.[4]

Izmeklēšanas

Goldman Sachs banka ir bijusi iesaistīta vairākās izmklēšanās sakarā ar naftas cenu manipulāciju[5], valūtu un preču cenu manipulāciju[6], iekšējo tirdzniecībā, saistībā ar 2008. — 2009. gada krīzi un dažādos citos gadījumos.

  1. 1,0 1,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. janvārī. Skatīts: 2015. gada 5. maijā.
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. septembrī. Skatīts: 2015. gada 5. maijā.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 16. maijā. Skatīts: 2015. gada 5. maijā.
  4. «IPO Calendar». www.nasdaq.com.
  5. Maggie McGrath. «Goldman, Morgan Stanley And JP Morgan Named In Commodity Manipulation Investigation». Forbes.
  6. «Bloomberg - Are you a robot?». www.bloomberg.com.