Gorontalo

Gorontalo
Gorontalo;
	pilsēta
Kota Gorontalo
; Karogs	; Ģerbonis
	Gorontalo Gorontalo
	Koordinātas: 0°32′N 123°4′E / 0.533°N 123.067°EKoordinātas: 0°32′N 123°4′E / 0.533°N 123.067°E
Valsts	Indonēzija
Province	Gorontalo
Dibināta	1728. gadā
Platība
• Kopējā	79 km2
Augstums	9 m
Iedzīvotāji (2019)
• kopā	200 558
• blīvums	2 538,7/km²
Laika josla	ICT (UTC+8)
Mājaslapa	www.gorontalokota.go.id
	Gorontalo Vikikrātuvē

Gorontalo (indonēziešu: Gorontalo) ir pilsēta Indonēzijā, Sulavesi salas Gorontalo provinces centrs, Minahasas pussalā salas ziemeļaustrumos pie Tomini jeb Gorontalo līča. Pilsēta ir viens no islāma izplatīšanas centriem reģionā, tajā valdošās reliģiozitātes dēļ saukta par "Medīnas lieveni".^[2]

ASV gaisa spēku uzlidojums tolaik Japānas kontrolētās Gorontalo noliktavām 1944. gadā

Vēsture

Vēsturiski Gorontalo (tolaik Hulontalo) izveidojās apmēram pirms 400 gadiem un ir viena no vecākajām Sulavesi pilsētām, izņemot Makasaru, Parepari un Manado. Tajā laikā Gorontalo kļuva par vienu no islāma izplatīšanās centriem Indonēzijas austrumos. Paralēli reliģijas izplatīšanai Gorontalo kļuva par izglītības un tirdzniecības centru apkārtējiem apgabaliem gan Sulavesi, gan tuvākajās mazajās salās.^[2]

Ap 1300. gadu izveidotā Gorontalo Sultanāta, kurš bija 17 ģimenes saitēm vienotu sultanātu alianse, centra atrašanās vieta ilgstoši bija Hulavas ciemats tagadējā Telagas rajonā, Bolango upes krastos. Saskaņā ar pētījumu, 1614. gadā tas tika pārcelts uz Dungingi tagadējās Gorontalo pilsētas teritorijā.

Sultāna Botutihes valdīšanas laikā šis karaļciems tika atkal pārcelts uz jaunu vietu mūsdienu pilsētas teritorijā. Tikai 1728. gada 18. martā tas tika noformēts par Gorontalo pilsētu oficiāli.

Pirms koloniālā perioda Gorontalo apkaimes pārvalde notika sīku sultanātu formā, kas vēlāk tika noregulēta saskaņā ar Gorontalo konstitucionālo paražu likumu. Šie sultanāti tika apvienoti ar nosaukumu "Pohala'a". Gorontalo rajonā bija pieci šādi pohala'a: Gorontalo (Hulontalo), Limboto, Suvava, Boalemo, Atingola. Gorontalo no tiem kļuva par lielāko un atpazīstamāko.

Nīderlandes koloniālās impērijas (16.—20. gadsimts) laikā nosaukums transformējās par "Gorontalo", kādu to pārņēmusi arī indonēziešu valoda.^[2]

1911. gadā Nīderlande sāka teritoriāli reformēt reģionu, un 1922. gadā tika izveidota Gorontalo province.

Otrā pasaules kara laikā rajonā aktīvi darbojās partizāni, kas cīnījās par Indonēzijas neatkarību. 1942. gada 23. janvārī viņi Nani Vartabones vadībā sagrāba Gorontalo un pasludināja no Nīderlandes neatkarīgu pašpārvaldi zem Indonēzijas karoga. Pēc mēneša reģionu sagrāba Japāna, arestējot separātistu vadību, kura atteicās tiem pakļauties.

Ģeogrāfija

Pilsēta atrodas kalnainā reljefā un tās vietu augstums virs jūras līmeņa svārstās no 0 līdz gandrīz 500 metriem. Vidējā mēneša temperatūra ir gandrīz nemainīga un svārstās no 26,6 °C jūlijā līdz 27,5 °C novembrī. Vidējais nokrišņu daudzums no 67 mm septembrī līdz 148 mm maijā, gadā vidēji 1286 mm. Saskaņā ar Kepena klimata klasifikāciju, klimats atbilst Af — ekvatoriālo mežu klimatam. Ūdens temperatūra jūrā svārstās no 28 °C līdz 30 °C.^[3]

Administratīvais iedalījums

Pilsēta iedalīta 9 rajonos (kecamatan), no kuriem katrs dalās 5—7 apakšrajonos. Rajoni ir: Dumbo Raya, Dungingi, Hulonthalangi, Hulonthalangi, Kota Barat, Kota Selatan, Kota Tengah, Kota Timur, Kota Utara, Sipatana.^[2] (Pieci vecie rajoni ar nosaukumu Kota ... apzīmē rajona izvietojumu pēc debess pusēm, Kota — "pilsēta".).

Transports

Caur Gorontalo ved Trans-Sulavesi autoceļš no Manado uz Makasaru, taču viņa gatavības pakāpe un caurlaides spēja ir ierobežota.^[4]

Kultūra

Kulinārija

Gorontalo ir populāri no vietējām, viegli pieejamām izejvielām — jūras produktiem un kukurūzas — gatavoti ēdieni. Vietējo ēdienu "Binthe Biluhuta" gatavo no kukurūzas, sasmalcināta kokosrieksta, bazilika un dažām zivīm vai žāvētām garnelēm. Starp citiem ēdieniem, populāri ir grilēti tunči ar čili mērci.