Goti (subkultūra)

Goti (angļu: Goths) ir 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras radusies subkultūra.

Rašanās

Divi mūziķi, pazīstami kā gotu subkultūras „vectētiņš” un „vecmāmiņa”, — Pīters Mērfijs (Peter Murphy), agrāk no „Bauhaus”, tagad nodarbojas ar solo karjeru, un Sjūzija Sjū (Siouxsie Sioux), agrāk no „Siouxsie” un „Banshees”, bet tagad ir kopā ar „The Creatures”.
„Bauhaus” izlaida savu pirmo singlu 1979. gadā. Sjūzija Sjū nāca klajā ar apzīmējumu „gotisks”, sakot, ka tas ir jaunais virziens, kuru uzņem grupa. Pastāv versija, ka ar apzīmējumu „gotisks” nāca klajā mūzikas prese nevis Sjūzija, raksturojot grupas „Siouxsie” un „Banshees” .

Par gotu subkultūras rašanās sākumu uzskata 1979. gadu, kad „Bauhaus” laiž klajā dziesmu „Bela Lugosi’s Dead”. Sākumā grupa bija iecerējusi, ka dziesma būs zobgalīga, taču daudzi jaunie fani saklausīja tajā ko mistisku, un pārdabiskā skaņa viņus iedvesmoja uz daudzsološās gotu subkultūras rašanos. Pirmā gotu subkultūras paaudze jeb pirmais vilnis radās Lielbritānijā 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā kā panku kustības atzars. Panku mūzika jau izdzīvoja savu pēdējo elpas vilcienu, un šī drūmā nepastāvība pamudināja jaunas kustības rašanos. Pirmo gotu subkultūras paaudzi raksturo tādas grupas kā „The Damned”, „Bauhaus”, „Siouxsie” un „Banshees”. Vēlāk šīm grupām piedēvēja apzīmējumu "gotisks", taču tajā brīdī tās sevi par tādām neuzskatīja. Ir vairākas versijas par to, kā radies apzīmējums „gotisks” un kā tas piesaistīts šai tumšajai mūzikai.

80. gadu sākumā gotu subkultūras kustība uzplauka ar tādām grupām kā „Sisters Of Mercy”, bet 80. gadu beigās kustības popularitāte mazinājās. 90. gadu sākumā parādījās jauna, otrā gotiskās mūzikas grupu paaudze, kas atdzīvināja skatuvi. Viņi kļuva ievērojami, jo bija pirmie, kas sevi dēvēja par gotiskiem. Piemēri: „The Shroud”, „Rosetta Stone” un „London After Midnight”. Šajā laikā gotu subkultūras kustības popularitāte pieauga arī ASV, un gotu subkultūra tika atzīta par atsevišķu subkultūru. Cauri šim periodam gotiskā mūzika un kultūra auga un sadalījās atšķirīgos atzaros, mainot izpratni par to, ko agrāk bija pieņemts uzskatīt par gotisku.

90. gadu beigās parādījās trešā gotu subkultūras paaudze. Trešajā gotu subkultūras popularitātes vilnī notiek ļoti strauja gotu subkultūras attīstība tās plašās komerciālās pieejamības dēļ. Milzīgā Merilina Mensona popularitāte padarīja gotisko subkultūru zināmu plašākai publikai. Dedzīgus Merilina Mensona pielūdzējus, kas ģērbjas kā viņš, mēdz saukt par „spocīgajiem jauniešiem” (spooky kids).

Pirmā un otrā gotu paaudze uz jauno paaudzi raugās skeptiski, apšaubot viņu īstenumu un atteikšanos iekļauties sabiedrības normās. Pēc 30 gadiem gotu subkultūra turpina mainīties, augt (gotu subkultūras paveidu skaits jau sasniedzis 140^{[nepieciešama atsauce]}), pārveidoties un pielāgoties, padarot to par vienu no stiprākajām subkultūrām, kādas pastāvējušas.

Saistība ar gotisko mākslu un arhitektūru

Ar viduslaiku kultūru gotu subkultūrai saistība ir misticisms, interese par neikdienišķo, tumšo, maģisko, pārdabisko, tāpat kā viduslaikos.

Goti

Dzīvesveids

Mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neizskaidrojamo. Iecienītākās gotu pulcēšanās vietas ir kapsētas, pilsdrupas, baznīcas un vietas blakus dažādiem seniem arhitektūras pieminekļiem. Lielu lomu gotiskajā kultūrā spēlē reliģija. Goti parasti tic sev, Dievam, bet visbiežāk ir ateisti.

Kā kulta priekšmeti tiek izmantoti krusti, rozes, īpaši liela nozīme ir eņģeļiem (nereti kritušiem vai mirušiem), asinīm, dēmoniem, mirušo gariem. Goti ciena visu, kas saistīts ar nāvi, sāpēm, ievainojumiem, asarām, bieži — pagātni un atmiņām.

Neatņemama tēla sastāvdaļa ir gotiskās mūzikas klausīšanās (visbiežāk tas ir gotiskais metāls). Gots ir cilvēks, kuru raksturo estētiskie meklējumi (mākslā, literatūrā, mūzikā utt.) ārpus sabiedrības vairākuma priekšstatiem par skaisto un labo.

Mode

Gotu drēbes ir diezgan daudzveidīgas — sākot ar kuplajām Renesanses laikmeta kleitām, līdz tradicionālajiem 80. gadu „tumšajiem” pankiem. Parasti gotu drēbes ir pilnīgi melnas vai melnas ar citu krāsu elementiem. Atšķirībā no piederības vienam vai otram subkultūras novirzienam, gotu drēbes var atšķirties. Vispopulārākās sieviešu drēbes ir korsetes, pieguļoši uzroceņi un gari svārki (līdz zemei). Vēl izplatīts ir drēbes līdzīgas viduslaikos — platas piedurknes, ādas drēbes. Augsti šņorēti zābaki („armijnieki”), zābaki uz augstas platformas vai arī citi „neformāli” apavi („New Rock”, „Swear”).

Gan meitenēm, gan puišiem ir raksturīgi nēsāt garus matus, kas ir nokrāsoti melnā krāsā. Sejai piešķir „līķa” bālumu ar grima palīdzību, acis krāso melnas.

Kā aksesuāri ir populāri dzelkšņainas kaklasiksnas vai rokassprādzes, kontaktlēcas (parasti ir nedabiskā krāsā, īpaši populāras ir melnas un baltas kontaktlēcas) un citi aksesuāri okulistikas tematikā. Elegants gotu aristokrāts — vīrieša tēls, kas gotu subkultūrā ir kultivēts. Stilizēts kā Viktorijas laikmeta augstmanis ar vampīriskām nosliecēm un post-panka ekstravaganci — gari melni mati, bāla seja, krāsotas acis. Tādam tēlam ideāls skaitās tievs, anoreksīgs ķermenis.

Raksturīgākie gotiskās modes elementi:

jebkas melns, balts vai jebkuras tumšas krāsas kā tumši zila un tumši sarkana, kas arī ir populāras, bet ne tik ļoti izplatītas
sudraba aksesuāri (visbiežāk ar okultisku simboliku)
sejas bālums — tik populārs tāpēc, ka daži goti grib izskatīties kā miruši, vai arī viņi grib iemiesot sevī Viktorijas laikmeta estētiku, kas uzskata, ka ādas bālums ir cildenuma pazīme, varbūt arī tāpēc, ka uzskata, ka sauļošanās izraisa ādas vēzi. Vispār bālumu goti uzskata par daudz estētiskāku nekā iedegumu
krāsoti mati — parasti melni, ļoti gaiši izbalināti, sarkani vai rudi
melnbalts grims, visbiežāk — balts pamats, melna lūpu krāsa, melnas acu ēnas
ļoti tievas, izraustītas vai noskūtas un uzzīmētas uzacis
verdzīga un fetiša stila drēbes — no ādas, lateksa un gumijas, dažādas korsetes
samta izstrādājumi
dzejnieka krekli — daži volāni ap piedurkni, apkakli un priekšpusē (parasti tie ir balti)
kaklarota — suņa siksna ar dzelkšņiem, vergu apkakle vai samta lente, kas ir aptīta ap kaklu
pentagramma — tā ir piecu staru zvaigzne ar apli tai apkārt — pagāna simbols ugunij, zemei, gaisam, ūdenim, garam. Pentagramma parasti asociējas ar sātanismu, tāpēc goti mēdz vilkt pentagrammu, lai šokētu cilvēkus vai arī tā ir daļa no viņu teatrālā sātanisma
operas stila apmetņi un mantijas
gari operas stila cimdi no samta, lateksa vai atlasa
krusti (kristiešu simbolika)
tīkliņveida zeķubikses vai krekli
strīpainas melnbaltas zeķubikses
ķēdes (parasti izmanto kā jostu, kaklarotu, rokassprādzi)
dzelkšņi, parasti piestiprināti pie ādas jakas, apkakles, jostas vai rokassprādzes
tetovējumi
pīrsingi — parasti to ir ne tik pārmērīgi daudz kā pankiem. Vispopulārākie ir mēlē, degunā un lūpā

daudzi goti cenšas līdzināties:
- Robertam Smitam no „The Cure” — uzkasīti melni mati, izplūdusi sarkana lūpu krāsa un melnas acu ēnas
- Sjūzijai Sjū (Post-punk) no „Siouxsie & The Banshees” — īsi melni uzkasīti mati un grims uzklāts precīzi ļoti asos leņķos
- Nāve (Death) — komiksu žurnāla „Sandman” varonis — melnas acu ēnas, sakasīti melni mati, vienmēr uzvilkts anks
- Ērikam Dravenam, filmas un komiksu žurnāla „The Crow” varonis, — bāla seja ar melnām vertikālām līnijām uzzīmētām virs un zem acs, melna lūpu krāsa, kas ir uzkrāsota, pagarinot lūpu kaktiņus, veidojot pagarinātu smaidu, melns šineļveida mētelis
- Andrejs Eldrihs no „The Sisters Of Mercy” — vienmēr uzvilcis saulesbrilles, īsi, pielaizīti mati, ādas bikses un ādas jaka ar atvērtu kreklu
- Bettija Peidža — 50. gadu — gari viļņaini melni mati ar īsākiem matiem priekšā, mazliet lokotiem galā, ļoti tievas uzzīmētas uzacis un tumši sarkana lūpu krāsa
- vampīra prototips — populārākie tēla ietekmētāji: Lestāts vai Luis no Annijas Raisas romāna „Vampīrs Lestāts” un „Intervija ar Vampīru” vai „Drakula”. Vampīra tēla izskats sevī ietver Viktorijas laikmeta estētiku: sīki izstrādāti mati, krekli ar volāniem, operas apmetņi, korsetes, vestes, gari svārki. Panku prototips — saplēstas bikses, ķēdes un dzelkšņi, ādas jaka, uzkasīti mati, izaicinoša attieksme. Emocionāli mākslinieka prototips — viss apģērbs ir melns, varbūt mazliet bītnisks, vienmēr uzvilktas saulesbrilles, varbūt berete, parasti izskatās tievs un noguris. Emocionāls mākslinieka izskats var būt mazliet avangards, bet tas nav īsti modes veids.

Simbolika

Gotiskā estētika ir ļoti eklektiska simbolu izmantošanā, tie izmanto gan ēģiptiešu, gan kristiešu, gan arī ķeltu simboliku. Par gotu pamatsimbolu uzskata ēģiptiešu anku, kas apzīmē mūžīgu dzīvību. Anks gotiskajā subkultūrā izplatījās pēc „vampīriskas” filmas parādīšanās uz ekrāniem „Bads”. Bieži lieto arī citu ēģiptiešu simboliku, piemēram, „Ra acs”. Kristiešu simbolika arī ir plaši izplatīt, lielākoties kā stilizēta krustā sišana. Ķeltu simbolika ir sastopama kā ķeltu krusti un dažādi ķeltu ornamenti. Pietiekami izplatīta ir okultiskā simbolika — tiek izmantota pentagramma (gan parasta, gan arī apgrieztā veidā), apgriezti krusti, astoņstaru zvaigznes (haosa simbols). Izmanto arī dažādus nāves simbolus — rotājumi ar kapakmeņiem, galvaskausiem utt. Gotu simboli ir arī kraukļi un sikspārņi.

Anks un goti

Gotiskajā literatūrā viena no tematikām bija vampīri. Vēlāk saradās vampīru fani, kas sapriecājās par ēģiptiešu pēcnāves uzskatiem, mūmijām utt. un adoptēja anku kā nemirstības simbolu, ko ienesa gotu subkultūrā, padarot to par gotu simbolu. Arī ar viduslaiku Eiropas kultūru, tieša sakara ankam nav. Sakarība ir tikai tik liela, ka ankam ir sakars ar gotiem, gotiem sakars ar gotisko literatūru un gotiskajai literatūrai sakars ir ar viduslaikiem

Skatīt arī