Grīdas transportlīdzeklis

Vikipēdijas lapa
Palešu ratiņi
Brīdinājuma zīme saskaņā ar DIN EN ISO 7010 : Brīdinājums par autoiekrāvēju
Aizlieguma zīme saskaņā ar DIN EN ISO 7010: grīdas transportlīdzekļu aizliegums

Grīdas transportlīdzeklis ir transportlīdzeklis, kas paredzēts kravu transportēšanai nelielos attālumos uzņēmuma telpās un teritorijā pa cietu grīdu. Tie ir spējīgi paši kravu paņemt, pacelt un pārvietot. Pretstats ir tādi kravu pārvietošanas līdzekļi (uzņēmuma iekšienē), kas neizmanto grīdu, lai pārvietotos: tādi, kas atbalstam izmanto sliedes, vadotnes vai citas konstrukcijas (celtņi, konveijeri u.c.).

Terminoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd latviešu valodā ir pieņemts lietot terminu grīdas transportlīdzekļi, kas visprecīzāk atbilst vācu valodas Flurförderzeug. Citi avoti izmanto arī terminu industriālā kravas automašīna, kas acīmredzot ir paviršs tulkojums no angļu valodas Industrial trucks. Angļu terminoloģijā ir plaši sastopams termins Material Handling Equipment.

Bieži izmanto arī tādus terminus kā iekrāvējs, dakšu iekrāvējs, autoiekrāvējs, krautņotājs, štabelētājs, štabelieris u.c.

Precīzāku definīciju nodrošina Vācijas Arodbiedrību asociācijas regula " DGUV Vorschrift 68" (agrāk BGV D27), būtībā 2. punktā (1. un 2. punkts). :

"(1) Grīdas transportlīdzekļi šī negadījumu novēršanas regulējuma izpratnē ir transportlīdzekļi, kam savas raksturīgās konstrukcijas dēļ piemīt šādas spējas:

  1. ir spējīgi ar riteņiem braukt pa grīdu un ir brīvi stūrējami
  2. ir paredzēti kravu pārvadāšanai, vilkšanai vai stumšanai un
  3. ir paredzēti iekšējai lietošanai uzņēmuma teritorijā.

(2) Grīdas transportlīdzekļus ar pacelšanas mehānismu šī negadījumu novēršanas regulējuma izpratnē, papildus 1. punktam, raksturo šāds:

  1. tie ir paredzēti kravu celšanai, kraušanai vai novietošanai plauktā
  2. spēj paši uzņemt un nolikt kravas."[1]

Papildus grīdas transportlīdzekļiem, intraloģistikā izdala arī citus transportlīdzekļus:

  • Pacēlāji, piemēram, celtņi vertikālai transportēšanai.
  • Konveijeri;
  • Krautņotājkrāni. DGUV tos neiekļauj grīdas transportlīdzekļu kategorijā, jo tie nevar brīvi pārvietoties pa grīdu, bet jebkurā formā (sliežu ceļš, grope uc) ir piesaistīti attiecīgajām plauktu sistēmām un var veikt pārvietošanos starp ejām.

Grīdas transportlīdzekļu klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācu inženieru asociācija ar VDI vadlīnijām 3586 tipa klasifikācijas izpratnē iedala grīdas transportlīdzekļus septiņās grupās:

  1. Rokas ierīces: palešu ratiņi
  2. Benzīna un gāzes autoiekrāvēji
  3. Dīzeļdegvielas autoiekrāvēji
  4. Elektriskās līdzgājēju ierīces
  5. Elektriskās ierīces ar vadītāja stāvvietu
  6. Elektriskās ierīces ar vadītāja sēdvietu
  7. Komplektēšanas ierīces (sk. komplektētāji) , kas tiek izmantotas lielās noliktavās, lai atlasītu preces izsūtāmajām piegādēm

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «BGV D27: Unfallverhütungsvorschrift Flurförderzeuge». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. janvārī. Skatīts: 2019. gada 6. aprīlī.