Greitjārmuta (angļu: Great Yarmouth) ir pilsēta Anglijā, Norfolkas grāfistes Greitjārmutas nemetropoles distrikta lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs. Atrodas grāfistes austrumos pie Jāras upes ietekas Ziemeļjūrā35 km no grāfistes centra Noridžas un 220 km no valsts galvaspilsētas Londonas. Nozīmīga osta un piejūras kūrorts.
Romas Britānijas laikā Jāras upes grīvā netālu no mūsdienu Greitjārmutas atradās Gariannonumas apmetne. Uz normaņu iekarojuma laiku šeit jau bija apdzīvota vieta ar 70 birģeriem. 1101. gadā uzbūvētā Svētā Nikolaja baznīca, bet 1208. gadā karalis Džons piešķīra Greitjārmutai pilsētas hartiju, kas deva tās birģeriem tiesības pēc Oksfordas parauga.
1552. gadā karalis Edvards VI piešķīra Greitjārmutai admiralitātes jurisdikcijas hartiju, ko vēlāk apstiprināja un paplašināja Džeimss I. Visos laikos Greitjārmuta attīstījās kā nozīmīga zvejas un tirdzniecības osta. Pirmā pasaules kara laikā tā bija pirmā britu pilsēta, ko vācu spēki bombardēja ar dirižabli L3. Pilsēta smagi cieta no bombardēšanas arī Otrā pasaules kara laikā. Lielus postījumus pilsētai nodarīja arī 1953. un 2006. gada Ziemeļjūras plūdi.