Gunārs Bībers
Gunārs Bībers (dzimis 1931. gada 9. decembrī Alsviķu pagastā) ir latviešu literatūrzinātnieks, teātra kritiķis un pedagogs.
G. Bībers beidzis Strautiņu septiņgadīgo skolu (1947), Alūksnes vidusskolu (1951), Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1956). No 1956. līdz 1961. gadam Jūrmalas 4. vidusskolas skolotājs. No 1968. līdz 1985. gadam docētājs Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē, no 1985. līdz 1991. gadam LVU Pedagoģijas fakultātē, no 1991. līdz 2011. gadam Latvijas Kultūras akadēmijā.[1]
Publikācijas kopš 1959. gada. Trīs monogrāfiju autors. Publicējis rakstus par drāmas teorijas jautājumiem, recenzijas par Gunāra Priedes, Paula Putniņa, Harija Gulbja, Jāņa Jurkāna, Leldes Stumbres lugām, pārskatus par latviešu dramaturģiju. Sastādījis vairāku rakstnieku darbu izlases un kopkrājumus.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995). Jēkaba Dubura balva (2021). Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu (2020).[2]
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latviešu padomju dramaturģija [mācību līdzeklis]. Rīga: Zvaigzne, 1976.
- Gunāra Priedes dramaturģija. Rīga: Liesma, 1978.
- Drāmas teorijas jautājumi [mācību līdzeklis]. Rīga: LVU, 1986.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Āboltiņa, M. Gunārs Bībers. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 81. lpp.
- ↑ «Pilnveidoties mūža garumā. Saruna ar literatūras mūža balvas saņēmēju Gunāru Bīberu un viņa ģimeni». lsm.lv.
|