Pāriet uz saturu

Harijs Gulbis

Vikipēdijas lapa
Harijs Gulbis
Personīgā informācija
Dzimis 1926. gada 25. oktobrī
Valsts karogs: Latvija Dobele, Latvija[1]
Miris 2019. gada 11. novembrī (93 gadi)
Valsts karogs: Latvija Sigulda, Latvija[1]
Tautība latvietis
Literārā darbība
Valoda latviešu
Augstskola Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte
Apbalvojumi Eduarda Veidenbauma prēmija (1976), Andreja Pumpura prēmija (1977), Andreja Upīša prēmija (1982),[2] Triju Zvaigžņu ordenis (2016)[3]

Harijs Gulbis (dzimis 1926. gada 25. oktobrī, miris 2019. gada 11. novembrī) bija latviešu rakstnieks un dramaturgs.

Harijs Gulbis dzimis Dobelē[1] Augusta Gulbja un Ērikas Klaustiņas ģimenē. Agro bērnību pavadījis Anneniekos.[1]

Mācījās Tumes pamatskolā, Tukuma vidusskolā un Tukuma mūzikas skolā.[3] Viņa pirmais stāsts "Bombejas meitene" tika publicēts 1957. gadā žurnālā "Zvaigzne". 1967. gadā iestudēja viņa lugu "Viena ugunīga kļava". Kļuva populārs ar 1968. gada lugu "Aijā žūžū, bērns kā lācis". Ir izdoti vairāki Gulbja romāni, lugas, stāsti un eseju krājumi. 1980. gadā pēc lugas "Cīrulīši" motīviem tika uzfilmēta Oļģerta Dunkera tāda paša nosaukuma filma.[2]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Nacionālā enciklopēdija
  2. 2,0 2,1 «Harijs Gulbis». makslinieki.lv. Skatīts: 2019. gada 27. aprīlī.
  3. 3,0 3,1 «Harijs Gulbis». tpkn.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 27. aprīlī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]