Gvālijara

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gvālijara
  • ग्वालियर
  • Gwalior
pilsēta Indijā
Gvālijara
Karogs: Gvālijara
Karogs
Gvālijara (Indija)
Gvālijara
Gvālijara
Gvālijara (Āzija)
Gvālijara
Gvālijara
Koordinātas: 26°14′N 78°11′E / 26.233°N 78.183°E / 26.233; 78.183Koordinātas: 26°14′N 78°11′E / 26.233°N 78.183°E / 26.233; 78.183
Valsts Karogs: Indija Indija
Štats Madhja Pradēša
Apgabals Gvālijaras apgabals
Platība
 • Kopējā 604 km2
Augstums 196 m
Iedzīvotāji (2011. gadā)
 • kopā 1 069 276
 • blīvums 1 770,3/km²
Laika josla IST (UTC+5:30)
Mājaslapa www.gwalior.nic.in
Gvālijara Vikikrātuvē

Gvālijara (hindi: ग्वालियर, gvāliyar, izrunā: [ɡʋɑː.liː.jəɾ]; angļu: Gwalior, izrunā: [ˈɡwɑːlɪˌɔː]) ir pilsēta Indijas centrālās daļas ziemeļos. Atrodas Madhjas Pradēšas štata ziemeļos, Gvālijaras apgabalā, aptuveni 120 km uz dienvidiem no Āgras. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,07 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 90% ir hinduisti. Tās aglomerācijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 2 miljonus. Gvālijara ir zināma ar savu dabisko skaistumu un bagātīgo kultūras mantojumu. Pilsēta atrodas vēsturiskā viduslaiku hinduistu Gvālijaras cietokšņa pakājē. Gvālijarā atrodas arī Mahārādžas Bada, Sasbahu templis, Saules templis, Skindijas pils, kā arī musulmaņu mošejas un mauzoleji.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiskos avotos Gvālijara pirmo reizi minēta 525. gadā. Gvālijara bija bijušās Gvālijaras valsts pilsēta. Gvālijaras valsts beidza pastāvēt 1948. gadā, un tā kopā ar citām zemēm tika iekļauta Indijas štatā, kas saucās Madhja Bharāta. 1956. gadā Madhja Barāta tika iekļauta Madhjas Pradēšas štatā.

Gvālijara ir nozīmīgs transporta mezgls. Cauri pilsētai iet dzelzceļa līnija, kas savieno Deli ar Mumbaju un Čennai. Attīstīta tekstilrūpniecība (kokvilnas un zīda audumi, paklāji), ķīmiskā rūpniecība, stikla rūpniecība, keramikas un pārtikas rūpniecība. Pēc gaisa piesārņojuma Gvālijara ir viena no pasaulē piesārņotākajām pilsētām.[1] Tā kā pilsētai ir nozīmīgs kultūras mantojums un ir saglabājušies daudzi apskates objekti, nozīmīga nozare ir arī tūrisms. Pilsētā valda mitrs subtropu klimats. Musonu sezona pilsētu skar no jūlija beigām līdz oktobra sākumam. Ziemas ir vēsas un sausas. Lakšmibai Nacionālais sporta izglītības institūts ir viena no nozīmīgākajām sporta izglītības iestādēm Indijā. Pilsētā atrodas vēl vairākas valsts un privātās augstākās mācību iestādes.

Leģenda vēsta, ka pilsētas nosaukums ir radies no viedā vīra Gvālipas vārda. 8. gadsimtā šajā apvidū apmaldījies rādžas dēls Surajs Sens. Vietā, kur mūsdienās atrodas Gvālijara, viņš esot sastapis šo vīru, kuram lūdzis padzerties. Viedais vīrs aizvedis līdz ūdenskrātuvei, kuras ūdens ne tikai veldzējis slāpēs, bet arī izārstējis rādžas dēlu no lepras. Pateicībā Surajs Sens esot vēlējies piedāvāt ko pretī, un Gvālipa izteicis vēlmi, ka vēlas, lai kalnā uzceltu cietoksni, kas viņu un citus Gvālipas paziņas aizsargātu no savvaļas zvēriem. To arī rādžas dēls paveicis, mūsdienās tas zināms kā Gvālijaras cietoksnis. Laika gaitā kalna pakājē izveidojusies pilsēta. Gvālijara savu nosaukumu ieguvusi no šī viedā vīra vārda.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Gwalior, Allahabad, Patna, Raipur among world’s most polluted cities» (angļu). The Indian Express. Skatīts: 2019. gada 6. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]