Hērods Arhelajs

Hērods Arhelajs (ארכלאוס, ap 23 p.m.ē. — ap 18) — Jūdejas, Samārijas un Idumejas etnarhs (Romas vasalis) no 4. gada p. m. ē. līdz 6. gadam. Viņš bija Hēroda Lielā dēls, Hēroda Antipas brālis un Hēroda Filipa pusbrālis.

Hērods Arhelajs ieguva amatu sava tēva pēdējās gribas dēļ. Viņu atbalstīja armija, tomēr viņš stājās amatā tikai pēc tam, kad to bija akceptējis Oktaviāns. Hērods Arhelajs valdīja despotiski, sevišķi vajādams farizejus un vismaz 3000 no tiem nogalinot. Tas izraisīja ebreju pretošanos, tāpēc 6. gadā Oktaviāns viņu atcēla no amata un Jūdeja kļuva par Romas provinci. Pats Hērods Arhelajs tika izsūtīts uz Vjennu Gallijā.

Hērods Arhelajs valdīja Jēzus Kristus dzimšanas laikā. Iespējams, farizeju slepkavības ir iedvesmas avots Mateja evaņģēlijā aprakstītajai zīdaiņu noslepkavošanā Bētlemē, kuru gan pēc evaņģēlija ziņām veica Hērods Lielais.

Priekštecis:
Hērods Lielais

Jūdejas valdnieks
4 pmē—6

Pēctecis:
Romas impērija