Sultāne Handana
| Sultāne Handana | |
|---|---|
| Osmaņu impērijas Sultāne māte | |
| 1603.gada 22.decembris — 1605.gada 9.novembris | |
| Priekštecis | Sultāne Safije |
| Pēctecis | Sultāne Halime |
| Dzimis | Bosnijas sandžaks, Osmaņu impērija |
| Miris | 1605.gada 9.novembrī, Topkapi pilī, Stambulā, Osmaņu impērijā |
| Apglabāts | Mehmeda III mouzolejā, Svētajā Sofijā, Stambulā |
| Dzīvesbiedre | Mehmeds III |
| Bērni | Ahmeds I |
Sultāne Handana (mirusi 1605. gada 9. novembrī) bija Mehmeda III favorīte un vēlāk Osmāņu Impērijas sultāne Māte viņu dēlam Ahmedam I.
Agrīnā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bosniešu izcelsmes Handana bija kalpone Džerraha Mehmeda Pašā, Rumēlijas Beilerbeja, mājā. Viņš bija Sultānes Dževherhanas vīrs, kura savukārt bija Selima II meita, Murada III māsa un Mehmeda III tante. Mehmeds Pašā bija ķirurgs ("Džerrahs") un 1582. gadā bija veicis apgraizīšanas ceremoniju Princim Mehmedam.
Favorīte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1583. gadā, kad Mehmeds tika iecelts par Saruhanas sandžakbeju, Mehmeds Pašā un Sultāne Dževherhana viņam stādija priekšā Handanu. Kad Mehmeds pēc tēva nāves 1595. gadā kāpa tronī, Handana kopā ar viņu ieradās Stambulā.
Bērni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopā ar Mehmedu Handanai bija pieci bērni:
- Princis Selims (1585. gads, Manisas pils, Manisa - 1597. gada 20. aprīlis, Topkapi pils, Stambula, apglabāts Sv.Sofijas mošejā);
- Princis Suleimans (1586, Manisas pils, Manisa, miris jauns, apglabāts Sv.Sofijas mošejā);
- Sultāns Ahmeds I (1590.gads 9.maijs, Manisas pils, Manisa - 1617. gada 22. novembris, Topkapi pils, Stambula, apbedīts Ahmeda I mauzolejā, Sultāna Ahmeda mošejā);
- Divas meitas;
Sultāne Māte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kad pēc Mehmeda III nāves Ahmeds 1603. gada 22. decembrī kāpa tronī, Handana kļuva par Sultāni Māti. Kā jaunā Sultāne Māte viņa saņēma tikai 1000 akčes dienā. 9. janvārī bijusī Sultāne Māte Safije kopā ar princi Mustafu (nākotnē Mustafu I) tika nosūtīti uz Veco Pili. Drīz pēc kāpšanas tronī Ahmeds vēlējās izteikt savu pateicību Mehmedam Pašā un sultānei Dževherhanai par to, ka tie saveda kopā viņa vecākus. Bet ap to laiku Džerrahs Mehmeds Pašā jau bija vecs un nomira 1604. gada 9. janvārī, tādēļ Ahmeds godināja nelaiķa Pašā sievu, nosaucot vienu no savām meitām par Dževherhanu.
Reģents
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kā līdzreģente viņa nekavējoties sāka veidot savu informatoru tīklu un aktīvi iesaistījās dinastisko un impērisko lietu kārtošanā kopā ar Ahmeda skolotāju Mustafu Efendi. Ahmeds vairākas reizes paziņoja par savu vēlmi doties karā. Šķiet, ka Sultāne Handana un Mustafa Efendi ieteica viņam šādi rīkoties, lai sabiedrībai radītu priekšstatu, ka viņš ir spējīgs vadīt valsti. Viņš arī sāka pavadīt daudz laika ārpus pils, īpaši medījot vai veicot pārbaudes neatkarīgi no laika apstākļiem. Handana ātri saprata, ka viņas dēls var sevi viegli pakļaut briesmām, un tāpēc viņu ir rūpīgi jāuzrauga.
Viņa dēla galmā Handana iecienīja bosniešus, tā kā pati bija bosniete. Viņa pārliecināja Ahmedu iecelt Javuzu Ali Pašā par galveno vezīru un uzturēja ar viņu ciešas attiecības, īpaši pirmajos kritiskajos Ahmeda valdīšanas mēnešos. 1604. gada pavasarī viņa un Mustafa Efendi pavēlēja Ali Pašā pārņemt komandējumu Ungārijā. 1604. gada augustā Ahmeds pavēlēja izpildīt nāvessodu lielvezīra Kasima Pašā vietniekam un 1605. gada janvārī arī viņa pēctecim Sarikči Mustafam Pašā, un abos gadījumos viņa lēmumu apstiprināja un iedrošināja Sultāne Handana un Mustafa Efendi, kuri mēģināja atbrīvot galmu no Sultānes Safijes aģentiem.
Pateicoties Sultānes Handanas ietekmei uz savu dēlu, Dervišs Mehmeds Aga 1604. gada vasarā kļuva par galveno dārznieku, nomainot Bairanu Agu. Ikreiz, kad Handana, Ahmeds un Dervišs pastaigājās pils dārzos, viņa lūdza Ahmedam solījumu, ka viņš nedarīs neko pretēji Derviša teiktajam. Pateicoties Handanas nepārtrauktajam atbalstam, viņam izdevās kļūt par Ahmeda pirmo karalisko favorītu.
Sultāne Handana darbojās arī kā starpnieks starp savu dēlu un citām valdības amatpersonām. Visiem vezīriem, kuri vēlējās sazināties ar Ahmedu, vispirms bija jāiesniedz lūgums viņai. Mūsdienu vēsturnieks Ibrahims Pečēvi apšaubīja viņas gudrību, bet atzina viņas autoritāti pār dēlu ar senu un populāru teicienu "mātes tiesības ir Dieva tiesības".
Labdarība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sultāne Handana izveidoja fondu sava vīra Mehmeda III kapa uzturēšanai un tā darbinieku algām. Viņa izveidoja fondus arī Kutahjā, Menemenā un Kilizmanā.
Slimība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sinanpašaoglu Mehmeds Pašā, kurš 1598. gada novembrī bija apprecējās ar Pijala Pašā un Sultānes Dževherhanas meitu, tika nosūtīts apstādinat Dželali sacelšanos Anatolijā. Tomēr viņš izrādījās neefektīvs un izturējās tik neadekvāti, ka radīja aizdomas, ka viņš pats ir pārvērties par nemiernieku. Ar Handanas iejaukšanos sultāns viņam piedeva. Viņš atgriezās Stambulā un sāka pildīt vezīra pienākumus. Tomēr viņu sodīja ar nāvi 1605. gada 20. augustā. Tiek ziņots, ka Handanu, kura tajā laikā jau bija slima, šis notikumu pavērsiens tik ļoti nošokēja, ka viņas stāvoklis pasliktinājās.
Nāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sultāne Handana nomira Topkapi pilī, 1605. gada 9. novembrī, pēc ilgstošas slimības. Viņas bērēs viņas dvēseles labad tika izdalīts liels daudzums pārtikas un dāvanu. Viņa tika apglabāta blakus vīram viņa mauzolejā Svētās Sofijas mošejā, Stambulā. Neskatoties uz to, ka viņa vezīri lūdza Ahmedam ievērot ierasto 7 dienu sēru periodu, viņš neaizkavēja savu aiziešanu kampaņā no Stambulas pret Dželali sacelšanos. Pēc Handanas nāves Hadži Mustafa Aga, imperatora harēma galvenais einuhs visa Ahmeda valdīšanas laika garumā, kļuva par harēma augstāko autoritāti.