Sultāne Safije
| Sultāne Safije | |
|---|---|
| Osmaņu impērijas Sultāne māte | |
| 1595.gada 15.janvāris — 1603.gada 22.decembris | |
| Priekštecis | Sultāne Nurbana |
| Pēctecis | Sultāne Handana |
| Osmaņu impērijas Haseki sultāne | |
| aptuveni 1575.gads — 1595.gada 15.janvāris | |
| Priekštecis | Sultāne Nurbana |
| Pēctecis | Sultāne Kosema |
| Dzimusi | aptuveni 1550.gadā |
| Mirusi | aptuveni 1619.gadā, Vecajā pilī, Stambulā, Osmaņu impērijā |
| Apglabāta | Murada III mouzolejā, Svētajā Sofijā, Stambulā |
| Dzīvesbiedrs | Murads III |
| Bērni |
Mehmeds III Princis Mahmuds Sultāne Humašaha Sultāne Aiše Sultāne Fatma Sultāne Mihrimaha |
Sultāne Safije (turku: صفیه سلطان; aptuveni 1550 - 1619) bija Murada III Haseki Sultāne (iecienītākā favorīte) un Osmaņu impērijas Sultāne Māte kā Mehmeda III māte un Ahmeda I un Mustafas I vecmāmiņa.Viņa ir viena no spēcīgākajām figūrām ērā, kas zināma kā Sieviešu sultanāts un dzīvojusi 7 sultānu valdīšanas laikā: Suleimana Lieliskā, Selima II, Murada III, Mehmeda III, Ahmeda I, Mustafas I un Osmana II.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Safijes identitāte ir bieži jaukta ar viņas vīra mātes Nurbanas, liekot ticēt, ka Safije arī bija venēciešu izcelsmes. Dažādi avoti klāsta citādāk. Tomēr saskaņā ar tā laika venēciešu avotu, Safije ir albāniete.
1563. gadā, kad viņai bija 13 gadi, Sultāne Humašaha, Prinča Mehmeda (Suleimana I un Sultānes Hirremas dēls) meita, uzdāvināja Safiji nākamajam sultānam Muradam III. Ieguvusi vārdu "Safije", viņa kļuva par Murada III (Selima II, tad vēl Prinča Selima, vecākais dēls) favorīti. 1566. gada 26. maijā Safijei piedzima dēls, nākamais sultāns Mehmeds III (tajā pašā gadā, kad nomira Suleimans Lieliskais).
Haseki Sultāne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Safije bija Murada vienīgā favorīte pirms viņa kāpa tronī, un arī dažus gadus Murada Sultanātā tā arī palika vienīgā, kaut gan Murada māte Nurbana ieteica viņam pieņemt arī citas favorītes dinastijas labā, jo ap 1581. gadu bija tikai viens mantinieks: Safijes un Murada dēls Mehmeds. 1583. gadā Nurbana apvainoja Safiji burvestībās, kas padarīja Muradu impotentu. Tas noveda līdz Safijes kalpu ieslodzīšanai un spīdzināšanai. Murada māsa Esmahana uzdāvināja viņam divas jaunas konkubīnes, kuras viņš pieņēma. Izārstēts no savas impotences, Muradam piedzima 20 dēli un 27 meitas.
Venēciešu avoti klāsta, ka, kaut gan Safije sākotnēji bijusi sarūgtināta, viņa paturēja savu godu un neizrādija nekādu greizsirdību pret citām favorītēm. Viņa pat sagādāja Muradam vēl citas konkubīnes, nopelnot sultāna pateicību. Murads turpināja konsultēties ar Safiji par politiskām lietām, īpaši pēc Nurbanas nāves, un vēlākajos gados Safije atkal kļuva par viņa vienīgo kompanjoni. Tomēr ir maz ticams, ka Safije kļuva par Murada III likumīgo sievu.
Kā Haseki viņa bija ļoti ietekmīga, šis tituls viņai tika piešķirta mazāk nekā gadu pēc Murada kāpšanas tronī. Kā Džovanni Moro 1590. gadā ziņoja, ka „ ar autoritāti, kas viņai {Safiye} pieder kā prinča mātei, viņa reizēm iejaucas valsts lietās, lai gan šajā ziņā viņu ļoti respektē, un viņu uzklausa Viņa Majestāte, kas uzskata viņu par saprātīgu un gudru .
Bērni
Safijei ar Muradu bija 4 bērni:
- Mehmeds III(1566.gada 26.maijs-1603.gada 22.septembris)- nākamais Sultāns pēc sava tēva Murada.
- Princis Mahmuds(1568.gads,Manisa-1581.gads, Topkapi,Stambula, apglabāts Selima II mouzolejā, Sv.Sofijā)
- Sultāne Humašaha - 1584.gadā apprecējās ar Nišar Mehmedu Pašā
- Sultāne Aiše (mirusi 1605.gadā, apglabāta Selima II mouzolejā, Sv.Sofijā)- 1586.gadā apprecējās ar Ibrahimu Pašā, pēc tam 1602.gadā ar Hasanu Pašā, 1604.gadā apprecējās ar Mahmudu Pašā.
- Sultāne Fatma (apglabāta Murada III mouzolejā, Sv.Sofijā) - 1593.gadā apprecējās ar Halilu Pašā, bet 1604.gadā ar Haziru Pašā.
- Sultāne Mihrimaha (apglabāta Murada III mouzolejā, Sv.Sofijā) - 1604. gadā apprecējās ar Ahmedu Aga, bet 1618. gadā ar Ali Pašu
Sultāne Māte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Murada III nāves 1595.gadā, Safijes dēls Mehmeds III kāpa tronī, bet viņa kļuva par Sultāni Māti-vienu no visietekmīgākajām Osmāņu vēsturē. Līdz dēla nāvei 1603.gadā, Osmāņu politiku noteica partija, kuru vadīja Safije un Gazanfers Aga, galvenais baltais einuhs.
Mehmeda III vēlākajos valdīšanas gados, Safije arī izbaudīja milzīgu stipendiju - 3000 akčes dienā. Kad 1596.gadā Sultāns devās kampaņā uz Ungāriju, viņš iedeva mātei lielu varu pār Impēriju, atstājot viņu atbildīgu par valsts kasi. Safije arī pierunāja dēlu iecelt savu znotu Ibrahimu Pašā par Lielvezīru.
Šajā periodā Anglijas vēstnieka sekretārs ziņoja, ka, atrodoties pilī, Safijee "ieraudzīja vairākas laivas pie upes [Bosfora], kas steidzās kopā. Karaliene Māte nosūtīja, lai uzzinātu par šo jautājumu [un], viņai sacīja, ka Vezīrs izdarīja taisnību attiecībā uz noteiktāmm prostitūtām. Viņa, neapmierināta, sūtīja vārdu un ieteica [Vezīram], ka viņas dēls atstāja viņu pārvaldīt pilsētu, nevis aprīt sievietes; ieteicot pieskatīt citas lietas un vairs nejaukties ar sievietēm līdz viņa kunga atgriešanās brīdim. "
Vislielākā krīze, ko Safije pārcieta kā Sultāne Māte, izrietēja no paļaušanās uz viņas kiru Esperanzu Malči. Kira bija sieviete, kas nav musulmane (parasti ebrejiete), kura darbojās kā starpniece starp hārema sievietiēm un ārpasauli, darbojoties kā biznesa aģente un sekretāre. Kā ziņots, Malči mēģināja negatīvi ietekmēt Safiju (un caur viņu arī sultānu) viņu politikā pret Venēcijas Republiku konfliktā ar venēciešu spiedzi Beatrisi Mičelu, kas vismaz vienreiz galmā izraisīja atklātu konfliktu. 1600. gadā impērijas kavalērija sacēlās pret Malči un viņas dēla ietekmi, kuri bija uzkrājuši vairāk nekā 50 miljonus akčes. Par to un arī par debazēto valūtu, kuru maksāja karavīriem, vainoja Safiju, un viņa gandrīz cieta karavīru dusmas, kuri nežēlīgi nogalināja Malči un viņas dēlu. Mehmeds III bija spiests teikt, ka "viņš konsultēs māti un labos savus kalpus". Lai karavīriem nebūtu aizdomas par viņas ietekmi uz sultānu, Safije pārliecināja Mehmedu, lai viņa rīkojumus izrakstītu lielvezīrs, nevis personīgi tos parakstīt.
Safijei bija liela loma sava mazdēla Mahmuda nāvē 1603.gadā, kad viņa pārtvēra vēstuli, kuru Mahmuda māte, Sultāne Halime, saņēma no pareģes, kura paredzēja, ka Mehmeds III nomirs pēc 6 mēnešiem un tronī kāps viņa dēls. Saskaņā ar Anglijas sūtņa vārdiem, Mahmuds bija neapmierināts ar to, ka "tēvu vada vecāmāte Sultāne, valsts tiek pazudināta, jo viņa ciena tikai pašas vēlmi dabūt naudu". Turklāt Mahmuda mātei un Safijei nebija labas attiecības. Sultāns, nojaušot sazvērestību un esot greizsirdīgs par dēla popularitāti, Mahmudu sodīja ar nāvi.
Mehmeda troni mantoja viņa dēls Ahmeds I 1603.gadā. Viens no viņa pirmajiem svarīgajiem lēmumiem bija izraidīt vecomāti uz Veco pili 1604. gada 9.janvārī. Kad Ahmeda I brālis, Mustafa I, kāpa tronī, viņa māte Halime saņēma 3000 akčes dienā, kaut gan viņas vīramāte vēl bija dzīva. Tomēr dēla atkāpšanās laikā, dzīvojot Vecajā pilī, Halime saņēma tikai 2000 akčes, kamēr Safije vēl joprojām saņēma 3000 akčes. Ahmeda I Haseki, Kosema, dzīvojot Vecajā pilī, saņēma vien 1000 akčes dienā.
Ārpolitika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Safije, tāpat kā Nurbana, lielākoties atbalstīja pro-venēciešu politiku un regulāri ierunājās par labu venēciešu sūtņiem, no kuriem viens aprakstīja Safiji kā sievieti, kas pilda savus solījumus un ir uzticama.
Viņa arī uzturēja labas attiecības ar Angliju. Safije pierunāja Mehmedu III ļaut angļu sūtnim pavadīt viņu kampaņā uz Ungāriju. Unikāls aspekts viņas karjerā ir tas, ka viņa personīgi korespondēja ar Anglijas karalieni Elizabeti I, kā arī brīvprātīgi darīja pieteikumus Sultānam Elizabetes vārdā. Šīs divas sievietes arī apmainījās ar dāvanām.
Vienu reizi Safije saņēma Elizabetes portretu apmaiņā pret "diviem sudraba auduma apģērba gabaliem, vienu sudraba auduma jostu un diviem ar zeltu kaltiem lakatiņiem". 1599. gada vēstulē Safije atbild uz Elizabetes lūgumu par labām attiecībām starp impērijām:
Esmu saņēmusi jūsu vēstuli ... Ja tā ir Dieva griba, es rīkošos atbilstoši jūsu rakstītajam. Esiet labas sirds šajā ziņā. Es pastāvīgi aicinu savu dēlu Padišahu rīkoties saskaņā ar līgumu. Es neatstāju novārtā runāt ar viņu šādā veidā. Ir Dieva griba, lai jūs šajā ziņā neciestu skumjas. Lai arī Jūs vienmēr būtu stingra draudzībā. Ja Dievs griba, lai [mūsu draudzība] nekad nemirst. Jūs esat atsūtījusi man karieti, un tā ir piegādāts. Es to pieņemu ar prieku. Un es jums esmu nosūtījusi halātu, vērtni, divus lielus ar zeltu izšūtus vannas dvieļus, trīs lakatiņus, kā arī rubīna un pērļu diadēmu. Piedodiet [dāvanu niecīgumu].
Safije izmantoja karieti ekskursijās uz pilsētu, kas tika uzskatīts par skandalozu. Šī vēstuļu un dāvanu apmaiņa starp Safiju un Elizabeti parādīja interesantu dzimumu dinamiku viņu politiskajās attiecībās. Salīdzinājumā ar tradicionālajiem sieviešu apmaiņas līdzekļiem, lai nodrošinātu diplomātiskas, ekonomiskas vai militāras alianses, Elizabetes un Safijes apmaiņa viņas nostādīja varas, nevis apmaiņas objektu pozīcijā.
Publiskie darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Safije ir slaveas arī ar to, ka 1597. gadā sāka celt Yeni mošeju, "jauno mošeju", Stambulā. Daļa Stambulas ebreju kvartāla tika nolīdzināta, lai atbrīvotu vietu šai struktūrai, kuras lielās celtniecības izmaksas padarīja Safiji nepopulāru karavīriem, kuri gribēja viņu izsūtīt. Vienā brīdī Mehmeds III viņu uz laiku nosūtīja uz Veco pili. Lai gan viņa atgriezās, viņas dzīves laikā mošeju nepabeidza celt. Pēc Mehmeda nāves Safije zaudēja varu un tika neatgriezeniski izsūtīta uz Veco pili. Mošejas celtniecība tika apturēta gadu desmitiem. To beidzot 1665. gadā pabeidza cita Sultāņe Māte- Turhana Hatidža, Mehmeda IV māte.
Al-Malika Safije mošeja Kairā ir nosaukta par godu Safijei. Al-Malika Safijes mošeja savu nosaukumu ieguva vairāk ar apropriāciju, nevis ar īstu patronāžu. To uzsāka 'Utmans Aga, kurš ieņēma melnā eunuha amatu, kas atbild par harēmu. Utmans Aga bija Safijes vergs. Viņš nomira pirms mošejas pabeigšanas, un tā nonāca Safijei kā daļa no viņa īpašumiem. Viņa apveltīja mošeju ar aktu, kurā bija paredzēti trīsdesmit deviņi glabātāji, tostarp galvenais vadītājs, sludinātājs, khatibs (orators), divi imami, laika sargs, vīraks, remontētājs un dārznieks.
Nāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Leslija Pīrsa norāda, ka Safije vēl bija dzīva, kas viņas vedekla Sultāne Halime dzīvoja Vecajā Pilī laikā starp sava dēla Mustafas I divām valdīšanām, kas nozīmē, ka Safije nodzīvoja vismaz līdz 1619.gadam un nomira sava mazmazdēla Osmana II valdīšanā. Viņa ir apglabāta Murada III mouzolejā, Sv.Sofijā.
Populārajā kultūrā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2011. gada televīzijas seriālā Lieliskais Gadsimts jauno Sultāni Safiji atveido turku aktrise Gjozde Turkera.
2015. gada televīzijas seriālā Lieliskais Gadsimts: Kosema, Sultāni Safiji atveido turku aktrise Hulja Avšara.