Sultāne Safije

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Sultāne Safije (1550.-1619.g.) bija Murada III favorīte un Osmāņu Impērijas Sultāne māte savam dēlam Mehmedam III. Viņa ir viena no spēcīgākajām figūrām ērā, kas zināma kā Sieviešu Sultanāts un dzīvojusi 7 Sultānu valdīšanas laikā- Suleimana Lieliskā, Selima II, Murada III, Mehmeda III, Ahmeda I, Mustafas I un Osmana II.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Safijes identitāte ir bieži jaukta ar viņas vīra mātes Nurbanas, liekot ticēt, ka Safije arī bija venēciešu izcelsmes. Dažādi avoti klāsta citādāk. Tomēr saskaņā ar tā laika venēciešu avotu, Safije ir albāniete.

1563.gadā, kad viņai bija 13 gadi, Sultāne Humašaha, Prinča Mehmeta( Suleimana I un Sultānes Hirremas dēls) meita, uzdāvināja Safiji kā verdzeni nākamajam Sultānam Muradam III. Ieguvusi vārdu "Safije", viņa kļuva par Murada III (Selima II, tad vēl Prinča Selima, vecākais dēls) favorīti. 1566.gada 26.maijā Safijei piedzima dēls, nākamais Sultāns Mehmeds III, tajā pašā gadā kad nomira Suleimans Lieliskais.

Haseki Sultāne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Safije bija Murada vienīgā favorīte pirms viņa kāpšanas tronī, un arī dažus gadus Murada Sultanātā tā arī palika vienīgā, kaut gan Murada māte Nurbana ieteica viņam ņemt arī citas favorītes par labu dinastijai, kurai ap 1581.gadu bija tikai viens mantinieks-Safijes un Murada dēls, Mehmeds.1583.gadā Nurbana apvainoja Safiji burvestībās, kas padarīja Muradu impotentu. Tas noveda līdz Safijes kalpu ieslodzījuma un spīdzināšanas. Murada māsa Esmahana uzdāvināja viņam divas jaunas konkubīnes, kuras viņs pieņēma. Izarstēts no savas impotences, Murads radīja 20 dēlus un 27 meitas.

Venēciešu avoti klāsta, ka kaut gan Safije sākotnēji bijusi sarūgtināta, viņa paturēja savu cieņu un neizrādija nekādu greizsirdību pret citām favorītēm. Viņa pat sagādāja Muradam vēl citas konkubīnas, nopelnot Sultāna pateicību. Murads turpināja konsultēties ar Safiji par politiskām lietām, īpaši pēc Nurbanas nāves, un vēlākajos gados Safije atkal kļuva par viņa vienīgo kompanjoni. Tomēr ir maz ticams, ka Safije kļuva par Murada III sievu.

Viņa bija ietekmīga kā Haseki, šo titulu viņu ieguva mazāk nekā gadu pēc Murada kāpšanas tronī.

Bērni

Safijei ar Muradu bija 4 bērni:

  • *Mehmeds III(1566.gada 26.maijs-1603.gada 22.septembris)- nākošais Sultāns pēc sava tēva Murada.
  • Princis Mahmuds(1568.gads,Manisa-1581.gads, Topkapi,Stambula, apglabāts Selima II mouzolejā, Sv.Sofijā)
  • Sultāne Aiše (mirusi 1605.gadā, apglabāta Selima II mouzolejā, Sv.Sofijā)- 1586.gadā precēta ar Ibrahimu Pašā, pēc tam 1602.gadā ar Hasanu Pašā, 1604.gadā apprecējās ar Mahmudu Pašā.
  • Sultāne Fatma (apglabāta Murada III mouzolejā, Sv.Sofijā)- 1593.gadā apprecējās ar Halilu Pašā, bet 1604.gadā ar Haziru Pašā.

Sultāne Māte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Murada III nāves 1595.gadā, Safijes dēls Mehmeds III kāpa tronī, bet viņa kļuva par Sultāni Māti-vienu no visietekmīgākajām Osmāņu vēsturē. Līdz dēla nāvei 1603.gadā, Osmāņu politiku noteica partija, kuru vadīja Safije un Gazanfers Aga, galvenais baltais einuhs.

Mehmeda III vēlākajos valdīšanas gados, Safije arī izbaudīja milzīgu stipendiju- 3000 akčes dienā. Kad 1596.gadā Sultāns kampaņā uz Ungāriju, viņš iedeva mātei lielu varu pār Impēriju, atstājot viņu atbildīgu par valsts kasi. Safije arī pierunāja dēlu iecelt savu znotu Ibrahimu Pašā par Lielvezīru.

Safijei bija liela loma sava mazdēla Mahmuda nāvē 1603.gadā, kad viņa pārtvēra vēstuli, kuru Mahmuda māte, Sultāne Halime, saņēma no pareģes, kura paredzēja, ka Mehmeds III nomirs pēc 6 mēnešiem un tronī kāps viņa dēls. Saskaņā ar Anglijas sūtņa vārdiem, Mahmuds bija neapmierināts ar to, ka "tēvu vada vecmāte Sultāne, valsts tiek pazudināta, jo viņa ciena tikai pašas vēlme dabūt naudu". Turklāt Mahmuda mātei un Safijei nebija labas attiecības. Sultāns, nojaušot sazvērestību un greizsirdīgs par dēla popularitāti, Mahmudu sodīja ar nāvi.

Mehmeda troni mantoja viņa dēls Ahmeds I 1603.gadā. Viens no viņa pirmajiem svarīgajiem lēmumiem bija izraidīt vecmāti uz Veco pili 1604. gada 9.janvārī. Kad Ahmeda I brālis, Mustafa I, kāpa tronī, viņa māte Halime saņēma 3000 akčes dienā, kaut gan viņas vīramāte vēl bija dzīva. Tomēr dēla atkāpšanās laikā, dzīvojot Vecajā pilī, Halime saņēma tikai 2000 akčes, kamēr Safije vēl joprojām saņēma 3000 asperus. Ahmeda I Haseki, Kosema, dzīvojot Vecajā pilī, saņēma vien 1000 akčes dienā.

Ārpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Safije, tāpat kā Nurbana, lielākoties atbalstīja pro-venēciešu politiku un regulāri ierunājās par labu venēciešu sūtņiem, no kuriem viens aprakstīja Safiji kā sievieti, kas pilda savus solījumus un ir uzticama.

Viņa arī uzturēja labas attiecības ar Angliju. Safije pierunāja Mehmedu III ļaut angļu sūtnim pavadīt viņu kampaņā uz Ungāriju. Unikāls aspekts viņas karjerā ir tas, ka viņa personīgi korespondēja ar Anglijas karalieni Elizabeti I, kā arī brīvprātīgi darīja pieteikumus Sultānam Elizabetes vārdā. Šīs divas sievietes arī amainījās ar dāvanām.

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leslija Pīrsa norāda, ka Safije vēl bija dzīva, kas viņas vedekla Sultāne Halime dzīvoja Vecajā Pilī laikā starp sava dēla Mustafas I divām valdīšanām, kas nozīmē, ka Safije nodzīvoja vismaz līdz 1619.gadam un nomira sava mazmazdēla Osmana II valdīšanā. Viņa ir apglabāta Murada III mouzolejā, Sv.Sofijā.