Harbinas latviešu kolonija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Harbinas latviešu kolonija bija latviešu kopiena Ķīnā, kas pastāvēja 20. gadsimta pirmajā pusē.

Pirmie latvieši, starp kuriem lielākā daļa bija inženieri un tehniķi, Mandžūrijā nonāca 19. gadsimta beigās, jo Harbinā tika būvēts dzelzceļš (1897—1903).[1] Pēc Krievijas pilsoņu kara šeit atradās apmēram 2500 latviešu bēgļu, 20. gadsimta 20. gados — apmēram 1000, savukārt 1935. gadā kolonijā bija apmēram 100 cilvēku.[1] 20. gadsimta 40. gadu otrajā pusē notika izceļošana uz Ziemeļameriku un Austrāliju.[1]

Harbinā darbojās vairākas latviešu kultūras un sabiedriskās iestādes, tai skaitā Drīzuļa privātģimnāzija, Latviešu biedrība, luterāņu draudze, Latvijas pilsoņu biedrība, Latvijas konsulāts.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 715. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.