Heopsa piramīda

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Heopsa piramīda
G25D12 t
N17
O24
Ahet-Hufu
Heopsa piramīda
Heopsa piramīda (Ēģipte)
Heopsa piramīda
Heopsa piramīda
Heopsa piramīda (Tuvie un Vidējie Austrumi)
Heopsa piramīda
Heopsa piramīda
Heopsa piramīda (Āfrika)
Heopsa piramīda
Heopsa piramīda
Koordinātas 29°58′44.9″N 31°08′03.3″E / 29.979139°N 31.134250°E / 29.979139; 31.134250Koordinātas: 29°58′44.9″N 31°08′03.3″E / 29.979139°N 31.134250°E / 29.979139; 31.134250
Atrašanās vieta Valsts karogs: Ēģipte Gīza, Gīzas muhāfaza, Ēģipte
Autors Hemiunu (pasūtīja Heopss)
Stils Senās Ēģiptes arhitektūra
Tips piramīda
Materiāls
Platība 5,4 ha
Garums 233 m (pamatne)
Platums 233 m (pamatne)
Augstums
  • 137,5 metri (mūsdienās)
  • 146,7 metri (pēc uzcelšanas)
Pabeigšanas datums aptuveni 2560. gadā p.m.ē.

Heopsa piramīda jeb Lielā piramīda ir vecākā un lielākā no trim Gīzas piramīdām, kā arī lielākā no visām Ēģiptes piramīdām. Tāpat Heopsa piramīda ir vecākais no septiņiem pasaules brīnumiem un vienīgais, kas ir saglabājies līdz mūsdienām. Heopsa piramīda ir daļa no Gīzas nekropoles, kas atrodas netālu no Gīzas pilsētas (Kairas priekšpilsētas). Pastāv vairākas teorijas, kāpēc Heopsa piramīda ir uzcelta. Viena no visbiežāk izplatītajām versijām ir tā, ka piramīda celta kā faraona Heopsa kapenes.

Celtniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eģiptologi uzskata, ka Heopsa piramīda tikusi celta Ēģiptes 4. dinastijas faraona Heopsa valdīšanas laikā (2589.–2566. gads p.m.ē.). Tās arhitekts bija virspriesteris Hemiunu.[1] Heopsa piramīdu uzcēla 10–20 gadu laikā ap 2560. gadu p.m.ē. Piramīda celta no gludiem, apskaldītiem, precīzi savienotiem kaļķakmens blokiem, katrs no tiem sver vairākas tonnas. Visas piramīdas celtniecībā izmantoti 2,3 miljoniem tādu bloku. Pēc tam piramīdas virsma apšūta ar gludām, spoži baltām slīpētām kaļķakmens plāksnēm, kas piešķīra visam būvķermenim mirdzumu un formas skaidrību.[2] Heopsa piramīda esot bijusi 146,7 metrus augsta, tā bija lielākā cilvēku veidotā celtne gandrīz 3800 gadus.[a] Gadsimtu gaitā ir tikušas izstrādātas vairākas versijas, kā cilvēki varējuši uzbūvēt piramīdu. Šīs versijas savstarpēji ir arī pretrunīgas. Piramīdā ir vismaz trīs telpas.

Pētniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1880. gadā angļu arheologs Flinderss Pitrijs bija pirmais, kas veica Heopsas piramīdas izpēti, izmantojot zinātniskās metodes un ar to saistītu tā laika tehniku.[3]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ap 1311. gadu tika pabeigta Linkolnas katedrāles celtniecība, un līdz ar to Heopsa piramīda zaudēja augstākās celtnes statusu

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ian Shaw. The Oxford history of ancient Egypt. Oxford University Press, 2000. 89. lpp. ISBN 0-19-815034-2.
  2. Skaidrīte Cielava. Vispārīgā mākslas vēsture, I daļa. Rīga : Zvaigzne ABC, 1998. ISBN 9984-04-613-3.
  3. «Great Pyramid of Giza» (angļu). Ancient History Encyclopedia. Skatīts: 2020. gada 18. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]