Hermanis Ronebergs

Hermanis II Ronebergs (Hermann Ronneberg; miris 1539. gadā) bija Vācu ordeņa priesteris, Rīgas domkapitula loceklis (1518-1524), Kurzemes bīskaps (kā Hermanis II, 1524-1539) un Svētās Romas impērijas firsts (no 1526).

Dzīvesgājums

Hermanis Ronebergs cēlies no Hildesheimas pilsoņu ģimenes. Pirms 1501. gada uzņemts Vācu ordenī, uzturējās Kēnigsbergā, kur 1505. gadā sāka vadīt Livonijas indulgenču lietu komisiju. 1506. gadā ieguva Leipcigas Universitātes kanonisko tiesību doktora grādu un kļuva par Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga sekretāru, 1508. gadā par Valmieras ordeņa pils priesteri un 1512. gadā par Pletenberga kancleru. 1514. gadā viņš kā Livonijas ordeņa vēstnieks (orators) piedalījās Laterāna koncilā.

1518. gadā Ronnebergs minēts kā Rīgas domkapitula loceklis, 1523. gadā Rūjienas ordeņa pils priesteris un, iespējams, Rīgas domkapitula dekāns. Vai nu 1523. gada beigās, vai 1524. gada sākumā Kurzemes domkapituls viņu ievēlēja par Kurzemes bīskapu, ko 1524. gada 3. martā apstiprināja Romas pāvests Klements VII. Pret to iebilda Vācu ordeņa lielmestrs Albrehts Hoencollerns, tomēr nespēja to novērst, jo 1525. gada 8. aprīlī atteicās no lielmestra amata un kļuva par luteriskās Prūsijas hercogistes pirmo valdnieku. Ķeizara Kārļa V piešķirtās impērijas firsta regālijas viņš saņēma tikai 1526. gadā vienlaicīgi ar ordeņa mestru Pletenbergu.

Reliģisko disputu laikā bīskaps Hermanis II palika uzticīgs katolicismam un strīdējās ar Rīgas arhibīskapa koadjutoru Brandenburgas Vilhelmu, kurš atbalstīja savu brāli Prūsijas hercogu Albrehtu. Miris pirms 1539. gada 17. novembra.

Skatīt arī