Kārlis V bija Kastīlijas Filipa I un Huanas Trakās vecākais dēls, dzimis Flandrijā (Hābsburgu Nīderlandē). Pēc tēva nāves 1506. gadā viņš kļuva par Burgundijas hercogu, kas ļāva valdīt Nīderlandē.
1516. gadā viņš kļuva par pirmo apvienotās Spānijas karali, kam priekšnoteikums bija viņa vecvecāki mātes līnijā Kastīlijas Izabella I un Aragonas Ferdinands II. Spānijā valdīja kopā ar māti Huanu Trako, kura sirga ar mentālu saslimšanu. Tādējādi Kārlis V kļuva par valdnieku arī Kastīlijai piederošjās Amerikas kolonijās un Dienviditālijā (Neapolē, Sicīlijā, Sardīnijā), pār kuru valdīja Aragona. Pēc vectēva Maksimiliāna I nāves 1519. gadā Kārlis tika izvēlēts par Svētās Romas imperatoru.