Kārlis V Hābsburgs

Šis raksts ir par Svētās Romas impērijas ķeizaru. Par citām jēdziena Kārlis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Šis raksts ir par Spānijas karali. Par citām jēdziena Karloss nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kārlis V Karl V
Svētās Romas impērijas imperators, Austrijas lielhercogs
1519. gada 28. jūnijs — 1556. gada 27. augusts
Priekštecis	Maksimiliāns I Hābsburgs
Pēctecis	Ferdinands I
Spānijas karalis
1516. gada 23. janvāris — 1556. gada 16. janvāris (valdīja kopā ar Huanu Trako)
Pēctecis	Felipe II
Dzimis	1500. gada 24. februārī Gente, Hābsburgu Nīderlande (Beļģija)
Miris	1558. gada 09.  (58 gadu vecumā) Justes klosteris, Spānijas karaliste (Estremadura, Spānija)
Apglabāts	Eskorjals, Spānija
Dzīvesbiedre	Portugāles Izabella
Bērni	Felipe II Austrijas Marija Fernando Austrijas Huana Huans
Dinastija	Hābsburgi
Tēvs	Felipe I
Māte	Huana Trakā
Reliģija	katolisms
Paraksts

Kārļa V mantotās dinastijas zemes — Kastīlija, Aragona, Burgundija, Austrija

Kārlis V (vācu: Karl V; dzimis 1500. gada 24. februārī Ģentē, miris 1558. gada 21. septembrī Justes klosterī Estremadurā), bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators (1519—1556) un Austrijas lielhercogs (1519—1521), kā arī pirmais apvienotās Spānijas karalis (1519—1556) kā Karloss I (spāņu: Carlos I). Viņam bija arī Romiešu karaļa, Itālijas karaļa un Burgundijas hercoga tituls (pēdējais no tiem ļāva valdīt Hābsburgu Nīderlandē).

Kārlis V bija Kastīlijas Filipa I un Huanas Trakās vecākais dēls, dzimis Flandrijā (Hābsburgu Nīderlandē). Pēc tēva nāves 1506. gadā viņš kļuva par Burgundijas hercogu, kas ļāva valdīt Nīderlandē.

Viens no sava laika varenākajiem valdniekiem Eiropā. Tieši vai pastarpināti valdīja mūsdienu Spānijā, Beļģijā, Nīderlandē, Dienviditālijā, Austrijā un Vācijā.

1516. gadā viņš kļuva par pirmo apvienotās Spānijas karali, kam priekšnoteikums bija viņa vecvecāki mātes līnijā Kastīlijas Izabella I un Aragonas Ferdinands II. Spānijā valdīja kopā ar māti Huanu Trako, kura sirga ar mentālu saslimšanu. Tādējādi Kārlis V kļuva par valdnieku arī Kastīlijai piederošjās Amerikas kolonijās un Dienviditālijā (Neapolē, Sicīlijā, Sardīnijā), pār kuru valdīja Aragona. Pēc vectēva Maksimiliāna I nāves 1519. gadā Kārlis tika izvēlēts par Svētās Romas imperatoru.

Kārlis V prata vairākas valodas un uzskatīja sevi par visas kristīgās pasaules svarīgāko valdnieku. Viņa laikā spāņu konkistadori Ernans Kortess un Fransisko Pisarro iznīcināja attiecīgi Acteku impēriju un Inku impēriju Amerikā. Kārļa V valdīšanas laikā Hābsburgu monarhija kļuva par vēsturē pirmo Transatlantijas impēriju. Savas valdīšanas laikā Kārlis V karoja ar Franciju un Osmaņu impēriju.

Cenšoties iznīdēt Vācijā aizsākušos reformāciju, pēc Augsburgas miera Kārlis V bija spiests atteikties no troņa.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis V Hābsburgs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Hābsburgu dzimtas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Maksimiliāns I	Svētās Romas impērijas imperators 1519—1556	Pēctecis: Ferdinands I
Priekštecis: -	Spānijas karalis 1519—1556	Pēctecis: Felipe II