Holšteina

Holšteina ir vēsturiska zeme mūsdienu Vācijas ziemeļdaļā, daļa no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes uz dienvidiem no Eideres upes. 1460.–1864. gadā bija personālūnijā ar Dānijas karaļvalsti, nomināli palikdama Svētās Romas impērijas sastāvā.

Vēsture

Agrīnajos viduslaikos Holšteinu apdzīvoja sakši, uz robežas ar dāņu un jitu apdzīvotajām teritorijām mūsdienu Šlēsvigā dāņu vikingi uzcēla aizsargvalni, lai pasargātu savu teritoriju no sakšu iebrukumiem.

Saksijas kara laikā daļa Holšteinas teritorijas nonāca Franku impērijas vasaļa Elbas slāvu oborītu kņaza Drasko kontrolē. 811. gadā tika parakstīts miera līgums, kas noteica, ka Eidere kalpos kā robeža starp Franku impēriju un dāņu apdzīvotajām teritorijām. Laika gaitā Eidere kļuva par simbolisku robežu starp Šlēsvigu un Holšteinu. Vendu krusta karu (1147-1164) laikā sakši izspieda Elbas slāvus no Holšteinas un izveidoja Holšteinas grāfisti (1111). Kalmāras ūnijas laikā 1448. gadā par Dānijas karali Kristiānu I ievēlēja Oldenburgas dinastijas pārstāvji no Holšteinas, ko tikai 1457. gadā atzina Zviedrijas vasaļi. 1460. gadā Holšteinas un Šlēsvigas iedzīvotāji Kristiānu I ievēlēja par Holšteinas grāfu un Šlēsvigas hercogu, un Holšteina uz vairāk kā 400 gadiem bija personālūnijā ar Dāniju. 1474. gadā Holšteinai tika piešķirts hercogistes statuss. 1627. gadā zviedru karaspēks Trīsdesmitgadu kara laikā izpostīja Holšteinu.

Šlēzvigas-Holšteinas hercoga Frīdriha Kārļa dēls Kārlis Pēteris Ulrihs no Holšteinas-Gotorpas dinastijas 1761. gadā tika kronēts par Krievijas Impērijas ķeizaru Pēteri III, dinastiju vēlāk nodēvēja par Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastiju.

1864. gadā pēc Otrā Šlēsvigas kara Dānija bija spiesta atdot Holšteinu un Šlēsvigu Prūsijai. 1946. gada 23. augustā no Šlēsvigas, Holšteinas un Lauenburgas hercogistēm, kā arī no Hanzas pilsētas Lībekas tika izveidota Šlēsvigas-Holšteinas federālā zeme.