Holocēna nogulumi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Holocēns ir jaunākā kvartāra perioda epoha, kas aptver pēdējos 11 700 gadus. Daudzviet holocēna laika posmā ir veidojušies organogēnie nogulumi, piemēram, purva fosfāti, kūdra, daļēji okers, sapropelis, koraļļu rifi, saldūdens kaļķi, diatomīti. Šo organogēno nogulumu veidošanās laikā uzkrājušās dzīvnieku un augu atliekas spēj saglabāties vairākus gadu tūkstošus, tādējādi no šiem nogulumiem ir iespējams iegūt informāciju par nogulumu izmaiņām un to uzkrāšanās apstākļiem. Šīs liecības vislabāk saglabājas kūdrā un sapropelī. Tādējādi, purvu un bieži vien zem tiem esošo ezeru nogulumu izpētes rezultāti ļauj noteikt nogulumu uzkrāšanās vides izmaiņas holocēnā. Tā kā jaunākie nogulumi uzkrājas uz vecākajiem, veidojot secību, no tiem var uzzināt ģeoloģisko notikumu secību.[1]

Holocēna nogulumieži[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]