Identitāte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Identitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Identitāte - sevišķums, savdabīgums; īpašību, īpatnību kopums, ar ko atšķiras no citiem.

Identitātes veidi:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Fiziskā identitāte;
  • Psiholoģiskā identitāte;
  • Ģoegrāfiskā identitāte;
  • Etniskā jeb nacionālā identitāte;
  • Sociālā identitāte.
Identitātes veids Identitātes raksturojums
Fiziskā identitāte Saistāma ar cilvēka organismu, piemēram, cilvēka valodu ietekmē vecums, dzimums, dažādas veselības problēmas. Savdabīgas grupas var veidoties pēc vecuma — zīdaiņa vecums un šiem runātājiem raksturīgā sazināšanās sistēma, pirmsskolas vecuma bērnu valoda, jauniešu valoda utt. Cita fiziskā identitāte ir saistāma ar dzimumu – sieviešu un vīriešu valodas īpatnībām. Arī kurlmēmo cilvēku saziņas sistēma, neredzīgo cilvēku sazināšanās īpatnības atklāj fizisko identitāti.
Psiholoģiskā identitāte Saistāma ar cilvēka psihiskām, rakstura, domāšanas un izturēšanās ipatnibam, jo cilvēks attīstās un lieto valodu noteiktā vidē, un, pētot valodu, var noteikt, kādā vidē diveks ir audzis un attīstījies, kāds ir viņa intelektuālais līmenis, kāds ir viņa zināšanu klāsts.
Ģeogrāfiskā

identitāte

Pec lietotas valodas var noteikt, no kura ģeogrāfiskā apvidus cilvēks ir ieradies. Viena no pazīstamākajām pazīmēm valodā ir reģionālā dialekta īpatnības, kas atspoguļojas īpatnējā skaņu izrunā (un arī rakstībā), savdabīgu vārdu lietojumā, literārajai valodai neraksturīgu morfoloģisko formu izmantošanā u.c.
Etniskā jeb

nacionālā

identitāte

Katrai tautai raksturīga ir sava nacionālā savdabība, kas izpaužas tās paradumos, kultūra, folklorā. Tas ir neatņemams tautas pastāvēšanas nosacījums. Šī identitāte mūsdienu pasaulē ir ļoti svarīga - daudzi kari sākas tā iemesla dēļ, ka cilvēki grib aizstāvēt savu nacionālo identitāti.
Sociālā

identitāte

Tā ir savdabība, kas raksturo noteiktas cilvēku kopas atšķirības. Sociālā identitāte var būt saistīta ar tautas dalijumu noteiktos sociālos slāņos, tā var īstenoties dažādās reliģiskajās sabiedrības u.c.

Noteikšanas kritēriji:

  1. Leksikas izvēle.
  2. Frazeoloģismu izmantojums.
  3. Emocionālie valodas izteiksmes līdzekļi.
  4. Sintaktisko konstrukciju īpatnības.
  5. Morfoloģisko formu īpatnības.
  6. Fonētisko līdzekļu savdabība.

Identitātes krīze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Identitātes krīze - zaudējums ego-identitātes.

Identitāte aizvēsturē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizvēsture. Akmeņu laikmēts.
Aizvēsture. Akmeņu laikmēts.

Aizvēsture - laikaposms pirms rakstības un valsts izveides.

Tajos laikos identitāti ietekmēja paražas, daudzgodu ticības, etnonisms.



Identitāte viduslaikos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viduslaikos identitāti ietekmēja reliģija (Kristietība un Islāms).

Identitāte jaunos laikos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reformācija. Baznīcu šķelšana.
Reformācija. Baznīcu šķelšana.

Jaunos laikos cilvēka identitātei ietekmēja Reformācija.

Kā arī cilvēka identitātes izmaiņas notika Apgaismības laikmetā. Visgalvenākas identitātes izmaiņas:


Identitāte 20.gs ideoloģijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ideoloģijas, kuras visvairāk ietekmēja identitātei:

Nacionālisms Komunisms Nacionālsociālisms
Nacionālisms
Nacionālisms
Komunisms
Komunisms
Nacionālsociālisms

Identitāte mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Identitātei ietēkmē daži faktori:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kulturvēsturiskie faktori:

  • apkartnēja vide
  • reliģija
  • tautas kultūra

Sociālie faktori:

  • politika
  • ekonomika
  • ģimene
  • skolas vide
  • sociālais slānis
  • izglitība

Pērsoniskie faktori:

  • dzimums
  • vecums
  • veselības stāvoklis
  • psiholoģija
  • motivācija

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Identitāte un citādība"[1]

"Eiropas dīvainā nāve: Imigrācija, Identitāte, Islāms"[2]

"Latvijas etnisko minoritāšu identitātes vērtības: starp normatīvismu un plurālismu"[3]

"Pūļa trakums: dzimums, rase un identitāte[4]" (angļu grāmata)

"Identitāte. Tiekšanās pēc atzinības un nepieņemšanas politika[5]" (angļu grāmata)

  1. Ieva Lapinska. Identitāte un citādība. Rīga : LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2012. 448. lpp. ISBN 9789984624945.
  2. Marijs Duglass. Eiropas dīvainā nāve: Imigrācija, Identitāte, Islāms. Rīga : Apvārsnis SIA, 2018. 336. lpp. ISBN 9789934870927.
  3. Volkovs Vladislavs. Latvijas etnisko minoritāšu identitātes vērtības: starp normatīvismu un plurālismu. Rīga : LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018. 308. lpp. ISBN 9789934506512.
  4. Douglas Murray. Madness of Crowds: Gender, Race and Identity. London : Bloomsbury, 2019. 288. lpp. ISBN 9781472959973.
  5. Frensiss Fukujama. Identity: The demand for dignity and the politics of resentment. Farrar, Straus and Giroux; 1st Edition : Farrar, Straus and Giroux, 2018. 240. lpp. ISBN 9780374129293.