Iespraudums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Iespraudums ir vārds vai vārdu savienojums, ar kuru autors izsaka attieksmi pret teikuma saturu.[1] Iespraudumi nav teikuma locekļi teikumā, kurā tie iekļauti.[1] Daļu iespraudumu no pārējā teikuma atdala ar pieturzīmēm, daļu ne.[2]

Izpaudums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar iespraudumu var tikt izpausts:

  • prieks, atzinība, pārsteigums vai neapmierinātība, arī sašutums, piemēram:
    • par laimi, gods kam gods, tavu brīnumu, kā par brīnumu, kā par spīti, par nelaimi;
  • vēlēšanās vai nepieciešamība pēc kaut kā;
  • pārliecība vai ticība, piemēram:
    • bez šaubām, cerams, domājams, protams, visticamāk, saprotams, pavisam droši;
  • šaubas par kaut ko, neticība informācijas patiesumam, piemēram:
    • iespējams, šķiet, liekas, cik atceros;
  • tas, ka autors izsaka savu vai arī kādas citas personas viedokli vai vērtējumu, piemēram:
    • manuprāt, pēc manām domām, tavuprāt, viņaprāt, mūsuprāt.[2]

Pieturzīmju lietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemēri
  1. Jānis, domājams, gribēja aiziet uz veikalu pēc maizes.
  2. Manuprāt, spēlē labāk izskatījās pretinieku komanda.

Daļa iespraudumu tiek atdalīti ar pieturzīmēm no pārējā teikuma, parasti tas tiek darīts ar komatu, piemēram:

  • bez šaubām;
  • cerams;
  • dabiski;
  • domājams;
  • iespējams;
  • gods kam gods;
  • liekas;
  • kā par brīnumu;
  • manuprāt;
  • pēc manām domām;
  • protams;
  • saprotams;
  • šķiet.[2]


Piemēri
  1. Kārlim diemžēl tika ielikts nesekmīgs vērtējums par kontroldarbu.
  2. Es varbūt rīt ieradīšos uz sanāksmi plkst. 10.30.

Ar pieturzīmēm netiek atdalīti dažādi modalitātes ziņā iespraudumiem līdzīgi vārdi, piemēram:

  • acīmredzot;
  • diemžēl;
  • droši vien;
  • laikam;
  • varbūt.[2]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Iespraudums». Termini.lza.lv. LZA Terminoloģijas komisija. Skatīts: 2014. gada 23. oktobrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Daina Nītiņa, Juris Grigorjevs (redaktori). Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013. 824.—825. lpp. ISBN 978-9984-742-70-0.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]