Iestarpinājums
Izskats
Iestarpinājums ir vārds, vārdu savienojums vai teikuma daļa, kurā tiek izteikts mazāk svarīgs autora paskaidrojums vai arī papildu piezīme par teikuma vai kāda plašāka konteksta[1] saturu.[2] Šīs konstrukcijas tiek izmantotas arī teksta niansēšanā, paustās domas akcentēšanā vai pastiprināšanā.[1]
Iestarpinājumus tekstā atdala gan ar komatiem, gan iekavām, gan domuzīmēm.[1] Pie iestarpinājumiem tiek pieskaitītas arī paskaidrojošas vārdu grupas.[1]
Paveidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iestarpinājumu paveids ir:
- dažādi skaitliski precizējumi, gadskaitļi, datumi
- Aktrise ir pazīstama ar lomām tādās filmās kā "Ziemas pīšļi" (2010), "Bada spēles" (2012) un "Optimista stāsts" (2012).
- publikācijas avota, vietas un/vai gada norāde
- organizācijas nosaukumu abreviatūra vai arī pilnais nosaukums
- Ir bijis Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) biedrs.
- personvārda rakstība oriģinālvalodā vai arī kāda nosaukuma tulkojums latviešu valodā
- Nobela prēmiju ķīmijā 1982. gadā saņēma Lietuvā dzimušais brits Ārons Klugs (Aaron Klug).
- vietvārdu, vecvārdu un tamlīdzīgu apzīmējumu skaidrojumi
- Tā laika Kēnigsbergā (mūsdienu Kaļiņingrada) dzīvojis arī šveiciešu matemātiķis Eilers.
- latīņu valodas apzīmējumi vai arī svešvārdi
- Viņam tika piešķirts goda doktora nosaukums (honoris causa).[1]
Lietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iestarpinājumu lieto:
- sekojoša paskairojuma norādīšanai vai uzsvēršanai
- tas ir, proti u.c.;
- piezīmes, piebildes, komentāra izteikšanai
- taisnību sakot, tā sakot, starp citu, cita starpā, kā ierasts u.c.;
- precizējuma vai papildinājuma izteikšanai, kā arī precizējuma norādīšanai;
- secinājuma norādīšanai
- vārdu sakot, vārdsakot, pareizāk sakot, kā redzams, izrādās, patiesībā u.c.;
- domas nozīmīguma un svarīguma norādīšanai
- galvenokārt, pats galvenais, pats svarīgākais, pats interesantākais u.c.;
- atziņu secības izteikšanai, informācijas strukturēšanai un loģiskai sadalīšanai
- kā jau tika minēts, pirmkārt, otrkārt, treškārt, no vienas puses, no otras puses u.c.[1]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Daina Nītiņa, Juris Grigorjevs (redaktori). Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013. 825.—829. lpp. ISBN 978-9984-742-70-0.
- ↑ «Iestarpinājums». Termini.lza.lv. LZA Terminoloģijas komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 23. oktobrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |