Pāriet uz saturu

Iglulikas pētniecības centrs

Vikipēdijas lapa
Iglulikas pētniecības centrs
Igloolik Research Center
IRC
Stacijas galvenais korpuss Stacijas galvenais korpuss
IRC (Kanāda)
IRC
IRC
IRC (Nunavuta)
IRC
IRC
IRC (Arktika)
IRC
IRC
Valsts piederība Karogs: Kanāda Kanāda
Karogs: Nunavuta Nunavuta
Koordinātas: 69°22′34″N 81°48′10″W / 69.37611°N 81.80278°W / 69.37611; -81.80278Koordinātas: 69°22′34″N 81°48′10″W / 69.37611°N 81.80278°W / 69.37611; -81.80278
Novietojums Iglulika
Stacijas tips vissezonas
Atvērta 1975. g.
Pieder Nunavutas Vides departaments
Vidējā gada t° -13,3 °C
Maksimālā t° 24,5 °C
Minimālā t° -47,0 °C
Laika zona EST (UTC-5)

Iglulikas pētniecības centrs (angļu: Igloolik Research Center, IRC) ir Kanādas vissezonas pētniecības stacija Arktikā.[1] Izvietojusies Melvila pussalas ziemeļaustrumu piekrastē Iglulikas ciema centrā. Pieder Nunavutas valdības Vides departamentam, bet to administrē Nunavutas Pētniecības institūta Arktikas Koledža.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stacija uzbūvēta pēc Kanādas valdības pasūtījuma 1973.—1974. gadā. Stacijas projektu izstrādāja Papineau Gérin-Lajoie Leblanc; tā projektēta pēc tā laika ziemeļu modernās arhitektūras principiem.[3] Būvniecībā izmantots betons, tērauds, stikls un siltināti stiklšķiedras paneļi.[4] 1988. gadā stacija tika nodota Ziemeļrietumu Teritoriju Zinātņu institūta pārvaldē. 2008. gadā atbildība par staciju tika nodota Nunavutas Arktikas koledžas Valodas un kultūras programmai.[2] Stacija joprojām tiek izmantota kā atbalsta bāze dažādu pētījumu programmu īstenošanai Foksa baseina reģionā.

Stacijas struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stacija sastāv no trijām struktūrām. Galvenajā ēkā, kas neformāli tiek dēvēta par «Balto sēni», 315 m² platībā radiāli izvietotas divas laboratorijas, astoņas ofisu telpas, bibliotēka un tumšā telpa; centrā ir apspriežu telpa. Līdzās galvenajai ēkai ir divsekciju apsildāma garāža ar tai pievienotu darbnīcu un liela neapsildāma noliktava. Stacija spēj izmitināt līdz 22 pētniekiem vasarā un līdz 10 ziemā. Stacijai ir filiāles Kugluktukā, Arviatā, Pondinletā un Ikaluitā.[1]

Pētniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stacijas pētījumu programmas ir vērstas galvenokārt uz sauszemes savvaļas dzīvniekiem un biotopiem ar īpašu uzmanību attiecībā uz sugām, kas ir tieši saistītas ar inuitu tradicionālo dzīvi, t.i., ziemeļbriežiem, polārlāčiem un muskusvēršiem.[1] Ilgtermiņā stacijā tiek veikti vides, seismogrāfiskie, meteoroloģiskie un magnetometriskie novērojumi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]